Pannas var izmest
Nevajag domāt, ka tagad visu atlikušo mūžu nāksies ēst tikai vārītu ēdienu. Pilnībā no ceptiem ēdieniem jāatsakās tikai tiem, kas izslimojuši akūtu vīrushepatītu, kuriem dažādu nelabvēlīgu cēloņu iespaidā (to skaitā diētas neievērošana) attīstījies hroniskais vīrushepatīts.
Uz laiku (cik ilgi – to nosaka ārsts) nāksies atteikties no kūpinājumiem, marinējumiem, slikti šķīstošiem taukiem un grūti sagremojamiem gaļas ēdieniem, cūkas, aitas, zoss un pīles gaļas, arī asajām garšvielām: mārrutkiem, pipariem, sinepēm, etiķa.
Jāaizmirst šokolāde un šokolādes konfektes, kakao, kafija, tortes un pīrādziņi. Īpaši piesardzīgiem jābūt ar ne pirmā svaiguma produktiem, tādus ledusskapī drīkst uzglabāt ne ilgāk par laiku, kas norādīts uz etiķetes.
Par uztura devīzi jākļūst mēra izjūtai. Jau ar pirmo atgriešanās dienu mājās ēdienkartē drīkst iekļaut liesus (otrā uzlējuma) buljonus: gaļu aplej ar aukstu ūdeni, uzkarsē līdz viršanai, vāra 10–15 minūtes, tad šķidrumu nolej, gaļu noskalo, atkal aplej ar aukstu ūdeni un vāra līdz gatavībai. Šādu buljonu drīkst lieto uzturā ne biežāk kā 2 reizes nedēļā.
Ko drīkst ēst
Svaigu sviestu (ne vairāk kā 50–70 g dienā pieaugušie un 30–40 g bērni) un krējumu kā piedevas sakņu ēdieniem, saldo krējumu ar tēju, mīksti vārītas olas (ne vairāk kā divas nedēļā), 50 g siera. Pat ja olas un siers ļoti garšo – normu pārsniegt nedrīkst. Pagaidu ierobežojumi ļaus aknām atveseļoties, un, kad tas būs noticis, atturēties vairs nebūs nepieciešams.
Lielām porcijām nepieciešams lielāks žults daudzums, kas arī ir gana smaga slodze aknām. Īpaši, ja ēdiens ir auksts, – tad tas var izraisīt žultsceļu spazmas. Tiem, kas lieto sausu barību, žults sabiezē, un tās attece palēninās. Tāpēc jāēd nedaudz un ne retāk kā četras, bet vēl labāk – 5–6 reizes dienā. Ja atjaunošanās process norit gludi, dzert minerālūdeņus šajā laikā nav nepieciešams.
Atveseļošanās periodā uztura pamatā jābūt pienam un svaigiem piena produktiem, vārītai liellopa, vistas, truša un tītara gaļai. Veselīgas ir arī vārītas liesas zivis: līdaka, zandarts, menca, asari… Obligāti ēdienkartē jāiekļauj sakņu, putraimu un piena zupas un no putraimiem vārītas putras. Kalsni cilvēki drīkst ēst makaronus, ābolkūkas, pīrāgus ar maltas vārītas gaļas, kāpostu, ābolu un ievārījuma, arī svaigu dārzeņu un augļu pildījumu.
Daži, lai paātrinātu atlabšanas procesu, sāk pastiprināti lietot medu un cukuru. To darīt nevajadzētu, jo var tikt izprovocēts aizkuņģa dziedzera kairinājums, kas savukārt var novest pie “saldās slimības” – diabēta.
Kas par daudz, tas par sliktu
Cukura daudzums vesela cilvēka ēdienkartē nedrīkst pārsniegt 50–70 gramu. Bet tie, kuri izslimojuši vīrushepatītu, šo normu var palielināt līdz 80 gramiem. Cukura vietā, protams, vēlamāk lietot medu, bet – ne vairāk kā 100 g dienā.
Nepieļaujama ir pilnīga tauku svītrošana no diētas. Sviests un augu eļļas ir dabīgie žultspūšļa iztukšošanas stimulatori un nepieciešami dažu vitamīnu uzsūkšanai zarnu traktā.
Diētas papildināšana ar jauniem produktiem ārstēšanās procesa beigu posmā (kad tieši, to pateiks ārsts) jāveic pakāpeniski. Piemēram, mīksti vārītas olas ēst nevis 2, bet 3 reizes nedēļā, bet omletei izmantot visu olu, nevis tikai baltumu.
Gadījumā ja parādījušās pirmās agrīnās pazīmes, ka vīrushepatīts B sāk pāriet hroniskā formā (vispārējs nespēks, ātrs nogurums, trulas sāpes labajā paribē, slikta dūša), pats labākais lēmums ir doties uz slimnīcu, veikt vispusīgu izmeklēšanu un ārstniecības kursu.