Dēls pats cepa kartupeļus, vārīja makaronus, klimpas, bet gribas taču baudīt normālus, sātīgus ēdienus. Ar mājokļa tīrīšanu arī bija problēmas – jaunā sieviete pieprasīja nopirkt trauku mazgājamo mašīnu un putekļu sūcēju, lai nesabojātu savu manikīru.
Es mēģināju runāt ar jauno dāmu un iemācīt vairākas elementāras sadzīves lietas, bet viņa negribēja manī klausīties. Paziņoja, ka manis gatavotais ēdiens esot neveselīgs.
Un vispār – sievietei neesot jākļūst par mājsaimnieci. Viņai, piemēram, neesot laika tīrīt mājokli un mazgāt veļu, jo jāvelta laiks savai pašattīstībai.
Dēls piedāvāja man par samaksu regulāri uzkopt un gatavot ēst viņu mājās. Bet es esmu pret to, tas šķiet kaut kā galīgi ačgārni. Vai tiešām mūsdienās jaunās sievietes ir tik slinkas, ka nevar pabarot savus vīrus?
Un ja piedzims bērniņš, tad viņa uzreiz pieprasīs, lai uz dzemdību namu nāk auklīte?
Manā laikā nebija ne modernas sadzīves tehnikas, ne palīgu, bet kaut kā tiku galā. Šajā jautājumā galvenais ir vēlme, bet vedeklai tās nav. Kāpēc tad viņa precējās? Ja dāmai ir šādi uzskati, tad jādzīvo kopā ar māti.
Dārgie lasītāji, ko jūs domājat par šo stāstu? Būsim gandarīti, ja komentāros padalīsieties ar savu viedokli/pieredzi!
