Par to, ka darba samaksas kāpums šogad turpināsies, šaubu nebija nekādu. Jautājums bija – kāda tempā. Statistika liecina, ka šā gada 1. Ceturksnī darba samaksa ir augusi par 7.8%, sasniedzot 1 036 eiro. Darba samaksas mediāna bija 799 eiro.
Kāpums novērojams visās nozarēs, bet piecās tas pārsniedzis 10% robežu. Zīmīgi, ka tās, kurās kāpums ir visstraujākais, raksturo ekonomikas akūtākos un karstākos segmentus. Tie saistīti ar iznomāšanu, ekspluatācijas līzingu, tūrisma pakalpojumiem, darbaspēka meklēšanas pakalpojumiem, veselības, nekustamo īpašuma un būvniecības nozarēm. Tāpat labvēlīgo situāciju steidz izmantot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas vēlāk atainojas tarifu kāpumā.
Lai arī ekonomikas izaugsmes tempi šogad būs lēnāki, algu kāpums turpināsies. Šī gada algu pieaugums prognoze ir 7%. Darba tirgus kļūst arvien sarežģītāks, jo to cilvēku, kas ir darba vecumā, sarūk un rezerves, ko varētu iesaistīt darba tirgū, arī. Gada laikā iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem, ir samazinājies par 10.2 tūkstošiem. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (strādā vai darbu meklē) skaits gan ir sarucis nedaudz mazāk – par 7.4 tūkstošiem. Bet tomēr. Tādejādi, pat, ja ekonomika nobremzēs straujāk, nekā gaidīts, spiediens celt algas neizzudīs. Produktivitātes un darba vides savstarpējo attiecību jautājums būs tuvāko gadu top aktualitātes. Piesardzība investīcijās var atspēlēties negatīvi, jo pamazām veiksmīgākās nozares nosmels darbiniekus kuslākajām. Taču riskus rada cikliskās nozares, piemēram, būvniecība, kur darba apjomi un samaksas izmaiņas ir svārstīgas, jo rada neilgtspējīgu konkurenci citām nozarēm. Tas norāda, ka nozarēm un arī valdībai arvien rūpīgāk nāksies plānot attīstību un izlīdzināt cikliskumu, piemēram, jāatturas no pārspīlējumiem ar cenu un algu palielināšanu treknākajos izaugsmes gados. Citiem vārdiem ļoti svarīgs kļūs ilgtspējas jautājums.