Sandris atvēra burciņu, sajuta ievārījuma smaržu, aptaustīja to, pabakstīja ar pirkstu, nogaršoja: ievārījums kā ievārījums. Un tad viņš ieraudzīja vēl vienu uzrakstu – uz vāka. Uzraksts intriģēja, vilināja, papildināja stāstu ar jaunu sižetu. Vāciņa iekšpusē bija rakstīts “Valdi”.
“Es sāku ēst ievārījumu. Galu galā, kad tu atvainojies, tu taču vienlaikus ēdienā neliksi indi? Un ievārījums bija garšīgs, turklāt es biju saaukstējies.”
Ar to kopumā šis stāsts arī beidzās. Kādu laiku mēs ar Sandri prātojām par “Valdi” un to pārdevēju. Kas tur notika? Vai viņa bija izdarījusi pāri Valdim? Nodevību? Vai viņa vēlas atgriezties?
Un kā viņa grasījās nodot burku? Kas lika viņai domāt, ka Valdis uzreiz atvērs ievārījumu, izlasīs uzrakstu un nenoglabās ievārījumu, teiksim, skapī? Īsāk sakot, tikai jautājumi, bet nekādu atbilžu.
Lasi arī: “TikTok” lietotājas parādīja sevi bez kosmētikas: Tik brīnumainas pārvērtības, ka būsi mēma aiz pārsteiguma
Tagad pasaule vairs nebūs tāda pati, no šī brīža es uz ievārījuma burciņām veikalos raugos pavisam citām acīm, gaidot slepenus vēstījumus un likteņa zīmes. Un arī mani tagad moka šāds jautājums: vai kāds ir rakstījis atvainošanos, piemēram, uz zivju konservu burciņām?