Sešarpus mēnešu laikā depozīta sistēmā atgriezti 100 miljoni tukšo dzērienu iepakojumu, bet depozīta punktos šobrīd dienā tiek nodots līdz pat 1,5 miljoniem tukšo iepakojumu. Savukārt tirgū no februāra līdz jūlijam (ieskaitot) laisti kopumā 187,7 miljoni depozīta iepakojuma vienību – no tām 49 miljoni uz tirdzniecības vietām nogādāti jūlijā. “No atgrieztajiem 100 miljoniem iepakojumu aptuveni 46% jeb 46 miljonus sastāda PET pudeles – pārstrādei sagatavotas vairāk nekā 4600 ķīpas, kuras, sakraujot citu virs citas, mēs varam…
Lasīt vairākNauda&Finanses
LDDK: Rekordaugstās elektrības cenas biržā rada jaunus sarežģījumus Latvijas ražotājiem
Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums “Nord Pool” biržā kritiski ietekmē ražošanas uzņēmumus, kuriem pēc līguma ar tirgotāju maksa par elektrību ir piesaistīta biržas cenām. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadība aicina Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju u.c. institūcijas un kapitālsabiedrības iesaistīties šīs situācijas kontrolē un noregulēšanā, pretējā gadījumā sekas var būt uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku vai pat slēgšana. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Kopš ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā, energoresursu pieejamība un to cenu kāpuma izbalansēšana…
Lasīt vairākReģionālā investīciju banka piešķir 1,5 miljonu eiro lielu aizdevumu vēja ģeneratoru tērauda konstrukciju ražotājam “Madesta”
AS “Reģionālā investīciju banka” uzsākusi ilgtermiņa sadarbību ar vēja ģeneratoru tērauda konstrukciju ražotāju “Madesta” un piešķīrusi vidēja termiņa aizdevumu 1,5 miljonu apmērā apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, informē Reģionālā investīciju banka. “Esmu pārliecināts, ka nākotne pieder “zaļai enerģijai”, kas mums visiem kopā ļauj parūpēties par vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Vēja enerģija ir resurss, ar kuru Eiropa saista nopietnas nākotnes cerības. Ja šodien vidēji 15% elektroenerģijas tiek iegūts no vēja, tad tuvākajās desmitgadēs iegūtos apjomus ir plānots dubultot….
Lasīt vairākDivi projekti no Latvijas pretendē uz “Apvārsnis Eiropa” projektu finansējumu
2022.gada 16.jūlijā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu sniegt apliecinājumu par nacionālo līdzfinansējumu diviem projektiem, kas izturējuši priekšatlasi un saņēmuši uzaicinājumu iesniegt projektus Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” konkursa “Teaming” otrajā kārtā. Projektu apstiprināšanas gadījumā katram projektam no programmas “Apvārsnis Eiropa” tiks piešķirti 15 milj. eiro zināšanu komercializācijas stiprināšanai, savukārt no ES fondu pasākuma “RIS3 pētniecības un inovāciju centri” līdzekļiem – 15 milj. eiro katram projektam infrastruktūras attīstībai. Projekti…
Lasīt vairākApstiprina kārtību turpmākam ES atbalstam vietējām rīcības grupām lauku un zivsaimniecības attīstībai
Valdība otrdien, 16.augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) stratēģiju 2023.-2027.gadam sagatavošanu un īstenošanu, lai stiprinātu SVVA jeb LEADER pieeju, tādējādi pilnveidojot lauku un zivsaimniecības attīstību noteiktā teritorijā. MK noteikumi nosaka kārtību vietējo rīcības grupu atlasei, izvirzāmās prasības, pieteikšanos, atbalsta apmēru un veidu, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, iesniedzamos dokumentus un citus nosacījumus pretendentiem. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, sākotnēji notiks vietējo rīcības grupu…
Lasīt vairākAdBlue® ražotājs izziņo finanšu rezultātus – izdevies pamatīgi kāpināt gan peļņu, gan apgrozījumu
CrossChem izziņo 2022.gada 1. pusgada finanšu rezultātus – neto peļņa teju trīskāršojusies Baltijā vadošais dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidruma AdBlue® ražotājs, Latvijas uzņēmums SIA CrossChem publicējis šī gada pirmā pusgada operatīvos finanšu rādītājus, kuros fiksēts, ka apgrozījums pārsniedzis 23,7 miljonus eiro, kas ir 142% pieaugums pret šo pašu periodu pērn. Uzņēmumam ir izdevies ģenerēt teju 1,6 miljonu eiro neto peļņu. “Pēdējo piecu gadu laikā esam ieguldījuši milzīgu darbu uzņēmuma pārstrukturēšanā, komandas sastāva formēšanā, kā arī…
Lasīt vairākSastopoties ar krīzi: ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt atbildīgam darba devējam
Šogad inflācija ir pārspējusi visus rekordus un gaidāmās apkures sezonas priekšvakarā kļūst skaidrs, ka ar līdzšinējām Latvijas iedzīvotāju algām vairs nepietiek, lai saglabātu iepriekšējo dzīves līmeni. Šajā situācijā atbildīgam darba devējam nevajadzētu sēdēt rokas klēpī salikušam: jārīkojas jau tagad – pretējā gadījumā uzņēmumi riskē bankrotēt, bet darbinieki – palikt bez darba, kas krīzi tikai saasinās. Valsts sektorā situācija kļūst pavisam saspringta: jūlijā, vasaras brīvdienu periodā, novērojām skolotāju pieteikumu lavīnu jauna darba meklējumos. Visā savas profesionālās…
Lasīt vairākIgaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs “Evecon” ieguldīs 30 miljonus eiro saules parkos Latvijā
Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs SIA “Evecon”, kas šobrīd aktīvi paplašina darbību visās Baltijas valstīs, saules parkos Latvijā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro 2022. – 2023.gadā. Ieguldījumi enerģētikā ir vēl būtiskāki, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt enerģētisko neatkarību no ārējiem energoresursiem. Visa pasaule kopumā saprot, ka katrai valstij jākļūst neatkarīgākai enerģētikas jomā, un to, ka mūsu nākotne saistīta ar vienotiem Eiropas un Ziemeļvalstu elektrības tirgiem. Lasi arī: Pirmajā mēnesī rekordaugsts pieprasījums pēc TESLA koplietošanas…
Lasīt vairākGalvenie riski budžeta izstrādē nākamajiem gadiem – ģeopolitiskie, iekšpolitiskie un augstā inflācija
Fiskālās disciplīnas padome (Padome) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. – 2025.gadam, tomēr norāda, ka prognozes tiek veidotas komplicētu risku un lielas nenoteiktības apstākļos un iesaka saglabāt gatavību prognozes pārskatīt. Kā norāda Padome, FM prognozes 2022.gadam ir ievērojami piesardzīgākas nekā Eiropas Komisijai un Latvijas Bankai, taču ne tik pesimistiskas kā Starptautiskā valūtas fonda paredzētais. Salīdzinot ar citiem prognozētājiem, FM paredzējusi augstāku inflācijas…
Lasīt vairākFM paaugstina 2022.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,8%, nākamajā gadā gaidāma izaugsmes palēnināšanās līdz 1,0%
Uzsākot 2023.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025.gadam. Ņemot vērā spēcīgo ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi gada pirmajā pusē, ekonomikas izaugsmes prognoze 2022.gadam ir paaugstināta līdz 2,8%. Savukārt gada otrajā pusē kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma ietekmē ekonomikas attīstība būtiski palēnināsies un nākamajā gadā veidos vairs tikai 1,0%. Vidējā termiņā atkal gaidāma izaugsmes tempu palielināšanās, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam 2025.gadā sasniedzot…
Lasīt vairākTrīs iemesli, kāpēc jauni un lietoti auto kļūst dārgāki
Auto tirgus un tā dalībnieki jau krietnu laiku sadzīvo ar visaptverošu cenu kāpumu – dārgākas kļūst ne tikai jaunas, bet pat lietotas automašīnas. Kas šobrīd ir lielākā deficīta izejviela auto tirgū, un kas ir trīs iemesli, kāpēc automašīnas kļūst dārgākas? “Krasu pieaugumu jaunu un lietoto auto cenas piedzīvoja pēc Covid-19 pandēmijas sākuma, kad auto rūpnīcas tika slēgtas, un tā rezultātā radās būtisks ražošanas komponenšu iztrūkums, piemēram, pusvadītāju trūkums izjūtams arī šobrīd. Vienlaikus arī šogad dažādu…
Lasīt vairākE.Cepurītis: valdības piedāvātais atbalsts siltumenerģijas izmaksu segšanai ir nepietiekams
Ņemot vērā prognozējamās tarifu izmaiņas vairākās pašvaldībās, valdības piedāvātais atbalsts siltumenerģijas pieaugošo izmaksu kompensēšanai būs nepietiekams, īpaši centralizētajā siltumapgādē, kas skars ārkārtīgi lielu iedzīvotāju daļu, uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. Piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 180 eiro par megavatstundu (MWh), piešķirtais atbalsts (56 eiro/MWh) veidos tikai 31,1% no sākotnējās summas un atlikušais maksājums ir gandrīz divas reizes lielāks par iepriekšējā gada samērā augsto tarifu. Piemēram, jau šobrīd Ķekavā apstiprināts tarifs…
Lasīt vairāk