Austrumu robežā aktīvi norit zemes sagatavošanas darbi – 16 km garumā sāks būvdarbus

Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas ārējā sauszemes robežā norit aktīvi zemes sagatavošanas darbi 16 km garumā, lai veiktu zemes planēšanu 12 m platā joslā robežas infrastruktūras un pastāvīgā žoga izbūvei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā – pastāvīgu žogu un nepieciešamo infrastruktūru. No kopējā Austrumu robežas joslas garuma, pirmajā kārtā ir noslēgti līgumi par 83,9 km garu (sadalīti deviņos posmos) robežas joslas izbūvi un otrajā kārtā (sadalīts septiņos posmos) būvdarbus īstenos 63,9 km garumā. Darbus veiks SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIA”, kas saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām, izbūvēs 147,8.

Pirmās kārtas piecos posmos, 45 km garumā, šomēnes tiek uzsākti zemes sagatavošanas darbi, demontāžas darbi – celmu laušana un frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve, kā arī zemes planēšana 12 m platā joslā, lai izbūvētu pastāvīgo robežas žogu un nepieciešamo infrastruktūru un patruļceļus un laipas. Katrā no posmiem ir neatmežotas platības, attiecīgi kavējot iespējamo darbu izpildi. Savukārt četros posmos darbus plānots uzsākt līdz 2022.gada nogalei, ja atmežošana noritēs saskaņā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras un A/S “Latvijas Valsts meži” iesniegto atmežošanas grafiku. Pastāvīgo žogu trīs posmos izbūvēs līdz 2022.gada beigām un sešos posmos – līdz 2023.gada pavasarim, taču termiņus un izmaksas ietekmēs atmežošanas progress. Infrastruktūru sešos posmos izbūvēs līdz 2023.gada vasarai un trīs posmos līdz 2023.gada rudenim.

Piecos otrās kārtas posmos projektēšana norisināsies līdz 2022.gada nogalei un divos līdz 2023.gada pavasarim. Savukārt pastāvīgo žogu četros posmos izbūvēs līdz 2023.gada beigām un trīs posmos līdz 2024.gada februārim, ja projekta īstenošanas termiņus nekavēs atmežošanas norise. Visu robežas apsardzībai nepieciešamo otrās kārtas infrastruktūru izbūvēs līdz 2024.gada vasarai. Pirmo divu kārtu kopējās izbūves izmaksas ir 102,7 miljoni eiro.

“Katru projekta posmu ietekmē citu institūciju atbildībā esošo darbu izpilde, kas palielina projekta sarežģītību un izaicinājumus ar kuriem saskaramies tā īstenošanā. Ar izaicinājumiem saskaramies arī izstrādājot piemērotākos infrastruktūras izbūves risinājumus, kas saistīti ar valsts robežas apsardzību un nepieciešamību rast risinājumus dabas radīto šķēršļu – necaurejami purvi, kraujas, stāvas nogāzes – pārvarēšanai. Visas robežas garumā infrastruktūra ir jāizbūvē 12m platā joslā tā, lai iespējami maz skartu atsavināmās teritorijas,” informē Griškevičs.

Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās Daugavas posma tehniskās specifikācijas izstrāde. Plānots izbūvēt vairākus sakaru torņus un patruļtaku, kas daļēji atradīsies arī applūšanas risku zonā, tādēļ nepieciešams izstrādāt ne tikai ilgtspējīgāko un saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, bet arī izanalizēt tā izturību plūdmaiņas apstākļos. Tiklīdz tiks saskaņots finansējums sakaru torņu izbūvei, kapitālsabiedrība izsludinās to projektēšanas un izbūves cenu aptauju.

Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021.gada 12.novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā un 3 536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru