Ja ir gastrīts, nav ieteicams ēst daudz rutku, pankreatīta gadījumā – ķiplokus, bet, ja ir kolīts, jābūt piesardzīgākiem, lietojot uzturā baklažānus, vīģes, burkānus, skābenes, miltenes. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem jāatturas no melnajām aronijām, dzērvenēm, burkāniem, rutkiem, selerijas, ķirbjiem, mārrutkiem, ķiplokiem un skābenēm.
Aknu, žultspūšļa un kuņģa-zarnu trakta slimniekiem nav ieteicama alveja, baldriāni, svaigi sīpoli, linsēklas, mārrutki, rutki, bet, ja ir kāda nieru kaite, – jāatturas no alvejas, sinepēm, helēniju ālantes, sīpoliem, paegļa, mārrutkiem, ķiplokiem un skābenēm. Nefrīta gadījumā nav ieteicami jūraskāposti, pētersīļi, miltenes.
Sirds-asinsvadu slimību laikā, ja slimība norit ar sarežģījumiem, jāierobežo alveja, žeņšeņs, citronliāna, bet hipertonijas gadījumā – nātres, eleuterokoks un kaķpēdiņas. Ja ir zems asinsspiediens, nedrīkst lietot kliņģerītes (pat kakla skalošanai ne).
Ja cilvēks cieš no aptaukošanās, viņam uzturā būtu mazāk jālieto ķirbji, vīģes, vīnogas. Tas pats attiecas arī uz cukura diabēta slimniekiem. Savukārt, ja ir augsta temperatūra un drudzis, nevajag ārstēties ar asinszāli, žeņšeņu un eleuterokoku – šos augus drīkst lietot, kad temperatūra būs mazinājusies.
Alerģijas gadījumā jāierobežo jūraskāposti, bet, ja nomoka bezmiegs: citronliāna, salpetrene, žeņšeņs. Ja ir hemoroīdi, nekādā gadījumā nedrīkst lietot pārāk daudz alvejas un ķiploku.
Jāatceras, ka dažādu blakusiedarbību parādīšanos var veicināt arī ilgstoša (ilgāk par diviem mēnešiem) augu preparātu lietošana. Piemēram, ilgāku laiku lietojot baldriānus, var sākties neizprotamas galvassāpes. Arī parastais pelašķis, ja to nepārtraukti lieto ilgāk par diviem mēnešiem, var izprovocēt galvassāpes un izsitumus. Izsitumi, arī viegla caureja un pat vemšana var sākties arī no vijolīšu preparātiem.
Pats pareizākais, protams, būtu arī fitoterapijas līdzekļus lietot pēc ārsta ieteikuma, jo neapdomīga pašārstēšanās var izraisīt nopietnas sekas. Mājās gatavotie uzlējumi un izvilkumi tās pašas zāles vien ir, turklāt reizēm – ļoti spēcīgas.