Septembris priecē pilsētniekus ar skaidrām un siltām dienām. Un kāda solās būt mēneša otrā puse? Sinoptiķu prognozes ir iepriecinošas.
Saskaņā ar Hidrometeoroloģijas centra datiem, nākamnedēļ reģionā joprojām būs silts un saulains laiks. Naktī termometra stabiņš nenoslīdēs zem +10°C, bet dienā gaiss iesils līdz +20 grādiem. Turklāt saskaņā ar Hidrometeoroloģijas centra ilgtermiņa prognozi, vidējā mēneša temperatūra septembrī pārsniegs normu par 1,4 grādiem, sasniedzot +15,4°C.
Tāpat negaidiet bagātīgu lietu no rudens pirmā mēneša. Saskaņā ar prognozi, septembrī vajadzētu būt tikai 35 mm nokrišņu, kas ir 70% no mēneša normas.
Tomēr..
Vienlaikus Hidrometeoroloģijas centrs apliecināja, ka klimatiskais rudens, kad vidējā diennakts temperatūra noslīd zem +15 grādiem, vēl nav iestājies. – Globālo klimata pārmaiņu fonā klimatiskais rudens sāka ierasties ievērojami vēlāk. Ja pirms trīsdesmit gadiem tas iestājās 6. septembrī, tad tagad tas iestājas 13. septembrī.
Un šogad vasaras laiks reģionā saglabāsies vēl ilgāk nekā parasti. Tā kā mums vēl nav reģistrēta temperatūras pazemināšanās zem +15°C, tik silto septembri esam parādā spēcīgajam anticiklonam, kas pašlaik dominē Eiropas daļā, – sacīja Titova, hidrometeoroloģiskā centra hidrometeoroloģiskā atbalsta nodaļas vadītāja.
Speciāliste arī piebilda, ka daudzi Austrumeiropas iedzīvotāji pašreizējo neparasto karstumu skaidro ar atvasaras iestāšanos. Tomēr tā nav. Jo atvasara iestājas daudz vēlāk – oktobra vidū vai beigās. Pirms tam iestājas auksts laiks un nakts salnas. Kļūst mākoņains un līst lietus. Un tad vairākas dienas iestājas silts un sauss laiks. Dienas laikā termometra stabiņš var pakāpties līdz +15, +20 grādiem. Šo īso periodu sauc par atvasaru.
– Tomēr atvasaras var arī nebūt. Piemēram, pirms diviem gadiem oktobrī nebija šāda karstuma uzplūda. Septembrī reģionā bija lietus, kas arī ilga gandrīz visu oktobra mēnesi. Un tad uzreiz pienāca ziema. Pagājušajā gadā atvasara iestājās vēlu – oktobra beigās. Joprojām nav iespējams precīzi pateikt, kad to sagaidīt šogad. Tā kā mums vēl nav ilgtermiņa prognozes par rudens otro mēnesi. Bet, visticamāk, tā nepienāks pirms oktobra vidus, – pārliecināts speciālists.
Turklāt sinoptiķis teica, ka globālās klimata pārmaiņas mūsu platuma grādos ir manāmi ietekmējušas ne tikai rudeni, bet arī ziemu. Tātad, ja pirms 30 gadiem vidējā temperatūra janvārī (gada aukstākajā mēnesī) bija -8,8 grādi, tad tagad tā nepārsniedz -6 grādus. Šī iemesla dēļ iedzīvotājiem siltas un skaidras dienas jāgaida ne tikai vēlā rudenī, bet arī ziemā.
Ziema pazudīs..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Līdz ziemai vēl ir vairāki mēneši, bet sinoptiķi jau biedē mūs ar vilšanās pilnām prognozēm. Taču šoreiz eksperti nerunā par anomālām salnām vai karstumu, bet gan par visas klimata sistēmas globālu transformāciju kopumā. Ko tad mums nesīs gaidāmā ziema? Eksperti apgalvo, ka pēc šīs un nākamās ziemas sekos vēl nopietnākas pārmaiņas, kuru rezultātā daudziem pazīstamā ziema vienkārši pazudīs.
Turklāt speciālists apgalvo, ka daudziem pazīstamās ziemas nebūs vēl vismaz piecdesmit gadus, un vairs nekad nesaskarsies ar bargām salnām zem mīnus trīsdesmit grādiem.
Klimatoloģijas jomas eksperti apgalvo, ka novērotā temperatūras paaugstināšanās nav tikai īslaicīga parādība, bet gan jauna stabila tendence planētas klimata attīstībā. Saskaņā ar slavenā ekologa un klimatologa Kokorina, prognozēm, siltas ziemas tuvākajā nākotnē kļūs par ikdienišķu parādību.
Pprognozē, ka to skaits palielināsies 2–3 reizes, salīdzinot ar rādītājiem pēdējo 30 gadu laikā
Novērotā dinamika pilnībā atbilst šīm prognozēm. Tādējādi nesenā ziema uzrādīja iespaidīgus temperatūras rādītājus, kas cieši tuvojās rekordvērtībām.
Vidējā gaisa temperatūra svārstījās no nulles līdz plus diviem grādiem pēc Celsija. Jāatzīmē, ka katrs no pēdējiem desmit gadiem pārliecinoši ierindojas starp siltākajiem periodiem visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Specifiskajai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai ir būtiska loma notiekošajās klimata pārmaiņās. Ievērojama daļa mūsu teritorijas atrodas polārajos reģionos, kur globālās klimata pārmaiņas ir īpaši izteiktas.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka sasilšanas temps vairāk nekā divarpus reizes pārsniedz globālos rādītājus. Būtiska ietekme ir arī sauszemes pārsvaram pār ūdeni, jo kontinentālajām teritorijām raksturīga intensīvāka sasilšana salīdzinājumā ar okeāna telpām.
