Mūsu laulība plaisāja pa šuvēm. Es biju sev atradis mīļāko, bet pēkšņi viss nogāja ne tā, kā plānots
Attiecības mūsu ģimenē nepiedzīvoja labākos laikus, bet tad parādījās jauna darbiniece – tik jauna, dzīvespriecīga, bez rūpēm. Es sāku viņai pievērst uzmanību, dāvināju ziedus, vedu uz kafejnīcām, sievai stāstīju, ka kavējos darbā, ka draugam laboju datoru, ka esmu aizkavējies tur un vēl kur. Nu un visādas atrunas.
Un, lūk, beidzot jaunā kolēģe uzaicināja mani pie sevis uz randiņu. Mēs vienojāmies par sestdienu pie viņas mājās, līdz tam viņa mani ciemos nebija aicinājusi. Mājās atgriezos laimīgs un, priecājoties par savu uzvaru, ar mutuļojošiem notikumiem un pilnīgi atslēgtu prātu. Bet mājās mani sagaidīja nogurusi sieva. Bērni jau gulēja. No sievietēm neko nevar noslēpt – viņas nolasa visu kā profesionāles. Tāpēc arī mana Marika uzreiz ievēroja, ka esmu apmierināts, gluži kā kaķis, kas nolaizījis krējumu.
Tomēr viņa neko nekomentēja, vienkārši uzsildīja vakariņas, pēc tam teica, ka krīt no kājām, tāpēc traukus nomazgās vēlāk, un pēc vakariņām un dušas aizgāja uz guļamistabu. Kad iegāju guļamistabā, ieraudzīju tādu ainu: Marika gulēja uz gultas, nenoģērbusies, pat matus nebija izlaidusi. Acīmredzot bija tik nogurusi, ka nevarēja pat to izdarīt. Bet uz galdiņa blakus gulēja mūsu vecais fotoalbums.
Man, gaidot rītdienas randiņu, tāpat nenāca miegs, tāpēc sāku šķirstīt albumu. Skatos bildes – tur mana sieva laikā, kad tikai sākām satikties, tik skaista, svaiga, un mana apmierinātā seja blakus viņai. Laime no fotogrāfijām burtiski staroja. Un tad es atcerējos, cik iemīlējies es toreiz biju, kā par viņu domāju, naktīs gulēt nespēju. Pār mani nāca jūtu vētra, pat neticējās savām emocijām. Ilgi grozījos tajā naktī, domāju par sievu, par savu jauno aizraušanos, par ģimeni, bērniem, mūsu problēmām un grūtībām. Par daudz ko domāju.
Tik ļoti gribējās, lai blakus atkal būtu tā agrākā Marika. Un beidzot mani apgaismoja: man taču nekas netraucē sākt rūpēties par sievu tāpat kā agrāk – vest viņu uz kafejnīcām, nevis jauno kolēģi, lutināt ar pārsteigumiem, sacīt komplimentus.
Kopumā, neskatoties uz to, ka jau bija 7 no rīta, piezvanīju savai mātei un sarunāju, ka brīvdienās viņa paņems bērnus pie sevis. Tad aizskrēju uz diennakts ziedu veikalu un nopirku greznāko pušķi. Pirms Marika pamodās, paguvu pagatavot brokastis un atnest tās viņai gultā.
Sievai tas bija pārsteigums, bet viņa bija bezgala priecīga par uzmanību. Bet es skatījos uz viņas izspūrušajiem matiem un miegaino, mīļo seju. Bet ar ziedu pušķi viņa gandrīz vai dejoja pa istabu – tik sajūsmināta bija.
Lasi vēl: Kāpēc, vārot olas, ir svarīgi ūdenī ielikt sāli – un kāpēc to nekad nevajadzētu aizmirst
Tai darbā iepazītajai meitenei es devu atteikumu, lai gan bija grūti to izdarīt, vairākas reizes pat noliku klausuli, bet pēc tam sajutu milzīgu atvieglojumu – man vairs nebija jāslēpjas, jāmelo sievai un draugiem, jāapdala ģimene ar naudu. Tajā pašā dienā aizsūtīju sievu uz skaistumkopšanas salonu.
Vakarā mēs vakariņojām viņas iecienītākajā restorānā, nākamajā dienā – kino, pastaiga, īsts randiņš, kā pirms daudziem gadiem. Kopumā tajās 14 stundās mana Marika brīnumaini pārvērtās – atkal kļuva par to pašu draisko meiteni, kurā es reiz iemīlējos.
Tagad es cenšos viņai un ģimenei veltīt vairāk uzmanības, un saņemu pretī tādu atdevi, kādu neviena mīļākā nekad nespētu dot.
Un ko tu domā – vai var iemīlēties no jauna savā sievā?
