Asins vēža mēnesī ārsti atgādina – šī slimība nav nolemtība

Visbiežāk, līdz 96% gadījumu, ar leikēmiju slimo pieaugušie, pārsvarā gados vecāki cilvēki, kam ir hroniska šī slimības forma. Savukārt bērni slimo retāk, bet bieži – ar strauji progresējošo un bīstamo limfoleikozi, stāsta L.Kozlovska.

Iedzīvotājiem būtu svarīgi zināt, ka asins šūnu vēzis, ja vien tiek savlaicīgi atklāts un ārstēts, bieži ir slimība ar salīdzinoši garu dzīvildzi. Latvijā, pēc SPKC datiem, no leikēmijas mirst vairāk nekā 170 cilvēku gadā jeb 8,9 uz 100 000 iedzīvotāju. Taču dzīvildzes rādītājiem nākotnē varētu būt tendence uzlaboties. Piemēram, Eiropā un ASV 5 gadu dzīvildzes rādītājs akūtai šīs slimības formai ir 50-60%, bet hroniskām formām – 85% un vairāk, kas ir daudz labāks nekā citiem biežāk izplatītajiem vēža veidiem, uzsver ārste.

“Jaunās leikēmijas ārstēšanas metodes, kas ietver ķīmijterapiju, staru terapiju, mērķterapiju, bioloģiskos preparātus, cilmes šūnu ārstēšanu u.c., ievērojami uzlabo ārstēšanas rezultātus,” saka L.Kozlovska.

Šobrīd aktuāli

Kamēr atlaiž aktierus, Žagars saņem tūkstošus: Atklātā summa liek sabiedrībai vārīties dusmās

Arī SPKC sabiedrības veselības analītiķe Elīna Liepiņa atzīst, ka, ienākot jauniem, inovatīviem medikamentiem, mirstībai no asins vēža Latvijā vajadzētu samazināties.

Līdzīgi kā citiem vēža veidiem, pagaidām nav apzināti un izpētīti visi riska faktori, kas veicina leikēmijas attīstību. Tomēr ir virkne pētījumu, kas apliecina vairākus šādus faktorus – tie ir pesticīdi un dažādas ķīmiskas vielas, benzīna tvaiki, radiācija, smēķēšana, smagas vīrusa infekcijas u.c. Savukārt aptuveni 20% gadījumu slimība saistīta ar iedzimtiem riska faktoriem, stāsta L.Kozlovska.

Gan leikēmijas akūtajai, gan hroniskajai formai nav specifisku simptomu, tie bieži līdzinās saslimšanai ar jebkuru infekcijas slimību kā gripa vai vīruss. Tie ir drudzis, augsta temperatūra, nespēks, svīšana, galvassāpes, var sāpēt kakls, palielināties limfmezgli. Līdz ar to gan pašam pacientam, gan ģimenes ārstam jābūt vērīgam, lai iespējamo slimību laikus atklātu.

Par leikēmiju var vēstīt arī slikta pašsajūta, nogurums, elpas trūkums, kaulu sāpes, bālums, negaidīts ķermeņa svara zudums, pastiprināta zilumu veidošanās, u.c. “Ja ir šādi simptomi, noteikti jākonsultējas ar ārstu un jāveic papildu izmeklējumi, lai savlaicīgi noteiktu pareizu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu,” saka L.Kozlovska.

Šobrīd aktuāli

Kāpēc kaķis tev patiesībā nes peli: zinātnieki kliedē mītu par ”dāvanu” un skaidro dzīvnieka patiesos nodomus