Kas notiek, slimībai attīstoties
Apendicīts attīstās pakāpeniski: pirmajās saslimšanas stundās piedēklis uztūkst, pēc tam piepildās ar strutām. Ja operācija netiek izdarīta, 2–3 dienu laikā notiek plīsums, strutas izplatās pa visu vēdera dobumu, un attīstās ļoti smags peritonīts. Tāpēc operācija nepieciešama steidzami.
Apendicīta simptomi
Galvenais apendicīta simptoms ir sāpes vēderā. Visbiežāk iesākumā tās parādās vēdera augšdaļā, tad pārvietojas pa labi un uz leju. Lai gan nereti slimnieki sāpes jūt labajā paribē un sāpes, kas atstarojas mugurā un anālajā atverē.
Pieskaršanās vēderam izraisa sāpju sajūtas pastiprināšanos, muskuļi ir saspringti. Saslimušais pievelk kājas vēderam, var parādīties arī slikta dūša un vemšana.
Vēl viens raksturīgs simptoms ir mitra, ar baltu aplikumu noklāta mēle. Cilvēkam ne tikai ir grūti kustēties, bet pat šķaudīt un klepot, jo jebkura straujāka kustība momentāni pastiprina sāpes. Parasti sāpes mēdz pastiprināties arī, ja saslimušais apguļas uz kreisajiem sāniem.
Var mainīties vēdera izejas raksturs (rodas aizcietējums vai, gluži pretēji, caureja) un paaugstinās ķermeņa temperatūra.
Īpaša uzmanība pievēršama bērniem un gados veciem cilvēkiem. Bērni bieži vien nespēj precīzi izstāstīt, kas un kā sāp. Ja bērns kļuvis raudulīgs, mazkustīgs, atsakās no ēdiena, tas viss var vedināt uz domām par iespējamu apendicītu. Savukārt gados veciem cilvēkiem sāpju sajūtas var būt izlīdzinātākas, kas var būt cēlonis novēlotai diagnostikai.
Pirmā palīdzība
Ja parādījušies minētie simptomi, nekavējoties jāizsauc ātrā neatliekamā palīdzība. Iekams ārsts saslimušo nav izmeklējis, nevajag lietot ne pretsāpju līdzekļus, ne arī kādas citas zāles, jo tas tikai apgrūtinās diagnozes noteikšanu. Nedrīkst arī ne ēst, ne dzert.
Nekādā gadījumā vēderam nedrīkst likt klāt karstu termoforu, jo siltums slimības attīstību paātrinās un var izprovocēt piedēkļa plīsumu. Vēderam drīkst pielikt tikai polietilēna maisiņu ar ledu.
Ārsts jāizsauc arī tajā gadījumā, ja spēcīgās sāpes pierimušas. Šāds sāpju pieklusums parasti mēdz būt, kad slimība pāriet pašā smagākajā stadijā.
Kā apendicītu ārstē?
Atbilde ir īsa un viennozīmīga – palīdzēt var vienīgi operācija, tārpveida piedēkļa izņemšana.
Narkoze ir vai nu vispārējā, vai arī lokālā.
Ir divas apendiksa izoperēšanas metodes.
Pirmā un visizplatītākā ir klasiskā ķirurģiskā operācija, kuras laikā vēdera dobumu labajā pusē atver un izņem iekaisušo orgānu. Visa šī procedūra parasti ilgst 30–40 minūtes.
Otra ir endoskopiskā metode, ko praktizē retāk. Salīdzinājumā ar tradicionālo operāciju šī metode nodrošina mazāku asins zudumu un pazemina pēcoperācijas komplikāciju iespējamības risku. Jo agrāk pacients vērsies pie ārsta pēc palīdzības, jo sekmīgāk ritēs ārstēšana un mazāks būs sarežģījumu risks.
Pēc operācijas pacients paliek stacionārā ārsta uzraudzībā. Viņam tiek nozīmēta šāda diēta.
1. Divas stundas pēc operācijas lūpas un mutes dobumu mitrina ar vārītā vai minerālūdenī samitrinātu tamponu.
2. Pēc 4–6 stundām mutes dobumu skalo ar salviju vai kumelīšu uzlējumu.
3. Pēc 24 stundām ar ārsta atļauju drīkst dzert negāzētu minerālūdeni vai mežrozīšu novārījumu bez cukura. Ne vairāk kā vienu litru diennaktī.
4. Pēc 36–48 stundām var turpināt dzert negāzētu minerālūdeni, ķīseli no žāvētiem augļiem bez cukura, vāju nesaldinātu tēju, liesu kefīru.
5. Trešajā dienā drīkst apēst mīksti vārītu olu, tvaikos gatavotu omleti, vistas buljonu, šķidru putru, ķīseli, dabīgas sulas, baltmaizes sausiņus, sviestu, kefīru.
Kad diegi izņemti un pacients atgriezies mājās, vēl kādu laiku jāatturas no fiziskām slodzēm, nedrīkst celt smagumus, izdarīt straujas, asas kustības. Pilnvērtīgs reabilitācijas laiks ir viens mēnesis. Uzturā nekādu īpašu ierobežojumu nav, taču ļoti vēlams ēdienkarti bagātināt ar dārzeņu zupām, kas palīdzēs ātrāk normalizēt zarnu trakta darbību.