Es atteicos no komunikācijas ar draugiem, liedzu sev jebkādas iespējas gūt prieku. Un savā dzīvē neredzēju neko vairāk kā tikai bezcerību. Jūtos kā dzīvnieks, kurš iedzīts stūrī. Mans stāvoklis un noskaņojums ir ļoti mainīgs. Reizēm es jūtu sevī spēku un varu sevi piespiest kaut ko darīt. Bet reizēm nevaru pat piecelties no gultas.
Lasi vēl: Kādai sievietei pastaiga ar mazuli beidzas NMPD auto: ”Viņa pastaigājās ar bērnu ratiņiem”
Ļoti ilgi šaubījos, vai par to runāt, vai nē. Komunicējot ar jums, gribēju nest labu noskaņojumu un pozitīvismu. Bet tagad gribās kliegt par savu problēmu nevis tāpēc, lai mani žēlotu, bet gribās būt vienkārši patiesai ar jums. Varbūt kāds savā dvēselē izjūt līdzīgus pārdzīvojumus. Es to slēpu, jo šādās lietās ir grūti atzīties pat pašam sev,” – Anna atklāti dalījās vēl gadu atpakaļ.
