Mūsu senči krējumu pazīst tikpat sen kā pienu, bet daudzās ārvalstīs šis produkts ir svešs vai arī to lieto tikai salātiem. Taču, kā saka, par gaumi nestrīdas.
Krējumā ir ļoti daudz vērtīgu vielu: A, E, B1, B2, C un PP vitamīns, kālijs, nātrijs, fosfors. Ārsti to iesaka anēmijas, sliktas ēstgribas un gremošanas traucējumu gadījumos.
Turklāt krējums veicina zarnu trakta un žults izvadceļu peristaltiku. Tāpēc gados veciem cilvēkiem dietologi rekomendē sviesta vietā lietot krējumu, kurā ir četras reizes mazāk holesterīna.
Pret angīnu (slimības sākumstadijā): 2 reizes dienā – no rīta un vakarā – jāapēd pa 50 g istabas temperatūras krējuma. To nenorij tūlīt, bet lēnām sūkā mutē.
Pret anēmiju (īpaši bērniem): ēdamkaroti krējuma sajauc ar 2 ēdamkarotēm cigoriņu uzlējuma (tējkaroti žāvētu lakstu aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš). Lieto 3–4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss – 10–14 dienu.
Pret astēniju, hronisku nogurumu: glāzē alus iemaisa 2 ēdamkarotes krējuma. Dzer 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Kurss – 2–3 nedēļas.
Uzmanību! Alu ar krējumu nedrīkst lietot cilvēki, kam ir nopietni endokrīnās sistēmas traucējumi.
Pret radikulītu: krējumu sajauc ar mārrutkiem un rutkiem, kas sarīvēti uz smalkās rīves (pa 2 ēdamkarotēm no katra). Maisījumu uzziež salvetei, pieliek sāpošajai vietai, apsedz ar komprešpapīru un apsien ar siltu šalli. Kompresi tur, līdz tā sāk dedzināt. Procedūru atkārto katru otro dienu uz nakti, līdz sāpes pārgājušas.
Pret reimatismu (slimības sākumstadijā): ēdamkaroti rupjā sāls sajauc ar 2 ēdamkarotēm sinepju pulvera un 6 ēdamkarotēm krējuma. Visu rūpīgi samaisa un uz nakti ierīvē sāpošajās locītavās. Apsien ar siltu lakatu vai šalli. Ārstēšanās kurss – 10 dienas. Pēc 1,5 mēnešiem kursu var atkārtot.
Pret abscesiem, trumiem, augoņiem: sarīvē nelielu bieti un sajauc ar krējumu, lai veidotos bieza putriņa. Maisījumu uzliek un piesaitē problemātiskajai vietai. Procedūru atkārto katru dienu, līdz iestājas pilnīga atveseļošanās.
Uzmanību! Krējumu nedrīkst lietot, ja ir kuņģa un zarnu trakta čūla, gastrīts ar paaugstinātu kuņģa sulas skābes līmeni un aptaukošanās.