Alerģija ir aizsargreakcija, kas saistīta ar iekšēju nedrošību, neticību sev, pārdzīvotiem stresiem un baiļu sajūtām. Tieši tāds pat iemesls ir arī ādas slimībām. Toties augoņi uzmetas no tā, ka cilvēks nepārtraukti iekšēji “vārās”.
Rīkles slimības ir aizvainojuma izpausmes. Bieži tā sāp bērniem, kuru vecāki nemitīgi strīdas. Klepus var būs savdabīga aizsardzības forma, kad netiek pieņemta kāda situācija. Ja sāp viss kakls, tas norāda, ka mēs demonstrējam savu spītību un atsakāmies pieņemt viedokli, kas nesakrīt ar mūsējo.
Problēmas ar vairogdziedzeri liecina, ka konkrētajā brīdī neesam spējīgi realizēt savus dzīves plānus.
Plaušu slimības atspoguļo cilvēku neapzinātās bailes no dzīves, bet sirds-asinsvadu sistēma cieš no tādām negatīvām emocijām, kā vainas apziņa, nomākta vai atraidīta mīlestība, izmisums. No infarkta un insulta visbiežāk mirst vīrieši, jo viņi ir raduši iet “cauri sienām” un sasniegt savus dzīves mērķus par jebkuru cenu. Ar augstu asinsspiedienu (hipertoniju) sirgst tie, kas nožēlo kaut kādus notikumus pagātnē, bet zems asinsspiediens (hipotonija) piemeklē tos, kuriem ir mazvērtības komplekss.
Problēmas ar acīm norāda, ka mēs “atsakāmies” redzēt kaut kādas savas dzīves reālijas, bet, ja tās ir ar ausīm, tas nozīmē, ka kaut ko negribam dzirdēt. Sāpes ausī ir signāls, ka dzirdētais izraisījis lielu nepatiku un uzbudinājumu.
Nepatikšanas ar kuņģi norāda, ka cilvēks nespēj adaptēties sev jaunā situācijā, bet kuņģa čūla rodas, ja situācija izraisījusi bailes. Liekais svars un tuklums rodas kā psiholoģiska aizsardzība pret dzīves negācijām. Akmeņi nierēs, aknās un žultspūslī “aug”, kad mēs stipri dusmojamies. Problēmas ar mugurkaulu ir zīme, ka cilvēkam dzīvē pietrūkst emocionāla atbalsta vai arī viņš nekādi nespēj noteikt dzīves prioritātes.
Kājas ir dzīves balsta simbols, tāpēc, ja tās sāp vai pietūkst, tas nozīmē, ka cilvēks nejūt “zemi zem kājām” – ir neapmierināts ar dzīvi, nejūtas drošs par rītdienu. Ar artrītu un podagru sirgst tie, kuri nejūtas apkārtējo mīlēti, ir pārāk kritiski paši pret sevi un apvainojušies uz visu pasauli.
Visbeidzot, jebkuri audzēji rodas no tā, ka cilvēks pret kaut ko vai pret kādu jūt milzīgu naidu.
Gudrais Avicenna saviem pacientiem esot teicis: “Mēs esam trīs: tu, es un slimība. Kurā pusē nostāsies, tā arī uzvarēs”.