Nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu – sākot ar nākamo gadu, tiks pārtraukta “Carpatair” lidmašīnu čartera noma.
Tas nozīmē, ka uzņēmums turpmāk veiks pasažieru pārvadājumus, izmantojot ekskluzīvi savu floti. Kā Latvijas Radio apstiprināja aviokompānijā, šobrīd “airBaltic” aktīvi iznomā astoņus savus gaisa kuģus citiem komersantiem, taču ir plānots šo apjomu vasaras sezonā trīskāršot. Līdz ar to turpmāk aptuveni katra otrā “airBaltic” lidmašīna veiks lidojumus citu aviokompāniju paspārnē. Saeimas opozīcijas pārstāvis un transporta nozares eksperts šādu biznesa praksi dēvē par “izmisuša modeļa” piemēru.
Flotes dislokācija un nomas biznesa rentabilitāte
Šobrīd “airBaltic” flotes izvietojums pa ārvalstu komersantiem ir šāds: piecas lidmašīnas ir iznomātas Šveices pārvadātājam “Swiss International Air Lines”, divi gaisa kuģi nodoti Serbijas uzņēmumam “Air Serbia”, un vēl viens lidaparāts veic reisus Izraēlā.
Bija plānots, ka līdz pat piecām lidmašīnām tiktu iznomātas arī Urugvajas jaunajai aviokompānijai, taču šis darījums nav realizēts. “airBaltic” skaidro, ka Dienvidamerikas partneris vēl nav izpildījis visas nepieciešamās formālās prasības. Uzņēmums norāda, ka tuvākā pusgada laikā lidaparātu nodošana šim Dienvidamerikas kolēģim noteikti netiks veikta.
Nomas operāciju stratēģiskā loma
Aviokompānijas Operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver nomas biznesa būtisko rentabilitāti un tā divējādo atbalsta funkciju:
Apjoma palielināšana un izmaksu optimizācija: “Nomas bizness mums ir ienesīgs, kas ir ļoti svarīgi divos veidos. Pirmkārt, tas palielina mūsu operacionālo apjomu. Kā jebkurā tautsaimniecības nozarē, liels apjoms palīdz samazināt fiksētās un mainīgās izmaksas,” norāda Cālītis.
Izdevīgāka cenu politika: Pārvadājot lielāku apjomu, “airBaltic” iegūst iespēju saņemt izdevīgākus izcenojumus par dažādiem pakalpojumiem (piemēram, apkopi, degvielu, rezerves daļām), kurus uzņēmums var izmantot visā savā darbības kontekstā.
Šī stratēģija ļauj “airBaltic” palielināt savu efektivitāti: ja lidmašīnas netiktu iznomātas, “airBaltic” pamatdarbības tīkls un lidojumu apjoms būtu ievērojami mazāks. Lidaparātu iznomāšana tiek veikta arī sezonalitātes regulēšanas nolūkā – vasarā pieprasījums ir augsts, bet ziemā tas ievērojami sarūk. Cālītis apstiprina, ka uzņēmums turpinās gan attīstīt savus maršrutus, gan aktīvi iznomāt floti.
Biznesa nišas stabilitāte un kritika
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Anželika Berķe-Berga vērtē šo biznesa modeli kā stabilu, ilgtspējīgu un ļoti labu aviokompānijai. Viņa norāda, ka “airBaltic” šajā specifiskajā nišā ir ieņēmusi vietu starp līderiem Eiropā.
“Pašreiz tas veido apmēram piektdaļu no viņu kopējiem ieņēmumiem. Un patiesībā bez šīs biznesa nišas viņu peļņas/zaudējumu aprēķinā figurētu zaudējumi,” skaidro eksperte. Nomas bizness nodrošina stabilākus un prognozējamākus ieņēmumus, kas ir liels pluss, salīdzinot ar biļešu pārdošanas nestabilitāti.
Stratēģijas kritika un iespējamie risinājumi
Neskatoties uz nomas biznesa rentabilitāti, Saeimas opozīcijas deputāts un satiksmes eksperts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pauž skepsi. Viņš ir pārliecināts, ka uzņēmumam nav nepieciešams dubultot floti līdz 100 lidmašīnām līdz 2030. gadam, kā plānots.
Kulbergs uzskata, ka pašreizējā lidmašīnu iznomāšana ir vienīgais ekonomiski reālais risinājums, lai uzņēmumu glābtu no ilgtermiņa finanšu problēmām pirms kotēšanās biržā.
“Mēs redzam, “Lufthansai” [un citiem] ļoti vajag. Ir steidzami jāizmanto šis efekts, kamēr tirgū ir liels pieprasījums pēc lidmašīnām. Varbūt tas ir pēdējais instruments ar ko var piesaistīt kādu stratēģisko investoru, piemēram, no Tuvo Austrumu reģiona. Mēs zinām, ka Tuvajos Austrumos lidojumu skaits dinamiski pieaug, un viņiem trūkst lidaparātu. Līdzīga situācija ir ar “Lufthansu”. Tāpēc šī flotu iznomāšana varbūt ir tā pēdējā iespēja izlīdzināt finanšu bilanci, taču tas kļūst arvien grūtāk,” skaidro Kulbergs.
“airBaltic” prognozē, ka akciju kotēšana biržā (IPO) notiks nākamā gada vidū vai gada otrajā pusē, kas ir kritisks solis uzņēmuma nākotnes finansēšanā.
