Vai iepriekšējās kļūdas, par vēlu pieslēdzoties vakcinācijas aktivitātes veicināšanai, neatkārtosies ar balstvakcināciju? Šis jautājums kļuvis aktuāls īpaši “Johnson&Johnson” ražotās “Janssen” vakcīnas gadījumā.
Tā reģistrēta kā vienas devas vakcīna, kuru tieši šī iemesla dēļ daudzi izvēlējās. Tomēr ilgstošai aizsardzībai papildinājums noteikti ir vajadzīgs, turklāt ievērojami ātrāk, nekā citu ražotāju vakcīnām. Pretējā gadījumā vakcinācijas aptvere var izrādīties ilūzija patiesai aizsardzībai. Un Latvijā jau šobrīd jau ir gandrīz 90 tūkstoši cilvēku, kuriem šī papildu pote būtu vajadzīga, bet nav veikta, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Oficiāls apstiprinājums, ka papildu poti vajadzētu, nāca oktobra vidū. Tobrīd Imunizācijas valsts padome ieteica visiem, kas saņēmuši “Janssen” vakcīnu un kuriem kopš vakcinācijas brīža jau pagājuši divi mēneši, tomēr vakcinēties ar vēl vienu poti – vislabāk ar “Moderna” vai “Pfizer” vakcīnām.
Pētījumi bija parādījuši – noturīga aizsardzība pret Covid-19 pēc “Janssen” ir divus, trīs mēnešus.
“Uz to brīdi tā ir ļoti laba metode, kā cilvēkus glābt. Bet, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, un mums nav diez ko labi veicies ātri tikt galā ar pandēmiju, īpaši arī Latvijā, un jau gads tūlīt būs un nemaz tas nebeigsies, vēl vismaz pusgads priekšā, ja mums ir vajadzīga pusotru gadu ilga aizsardzība, tad ar vienu devu nepietiek,” uzsver Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.
Turklāt atšķirībā no citu ražotāju vakcīnām, kurām Latvijas eksperti balstvakcināciju pirmām kārtām iesaka riska grupās, “Janssen” gadījumā aicinājums attiecas uz visiem neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. Zavadska norāda: “Ja nebūs fonā nopietnas saslimšanas, šis cilvēks, protams, nenomirs un visticamāk intensīvā terapijā arī nenonāks. Bet tas, ka kovid saslimšanas gadījumā viņam varētu būt pneimonija un tik viegli mājās ar viņu nebūs iespējams tikt galā, dažādi tie scenāriji var būt – mājās vai stacionārā, arī tā varētu sanākt. Un to mēs redzam ne tikai Latvijā (..) Amerika ļoti daudz ir lietojuši šo “Janssen” no vīrusvektora vakcīnām. Viņi redz to pašu.”
Latvijas situācijā tās nav labas ziņas, jo “Janssen” vakcīnu ir izvēlējušies ļoti daudzi. Līdz šim to saņēmuši vairāk nekā 250 000 cilvēku, kas ir vairāk nekā 20% no vakcinētajiem.
Balstvakcinācija līdz šim būtu bijusi jāsaņem jau vismaz 108 tūkstošiem no viņiem. Taču to saņēmuši vien ap 6400, kas ir niecīga daļa, raksta jauns.lv
Nacionālajā veselības dienestā gan norāda, ka 14% cilvēku pirms vai pēc vakcinācijas ar “Janssen” arī izslimojuši Covid-19 un uz viņiem vajadzība pēc papildu potes neattiecas. Taču tik un tā bez pietiekamas aizsardzības, bet ar sertifikātu un apziņu, ka ir vakcinēti, ir tuvu 90 tūkstošiem cilvēku un šis skaits turpina pieaugt. Panākt, ka viņi vakcinējas vēlreiz, ir kārtējais izaicinājums, jo liela daļa cilvēku būs grūti uz to motivējami. To novērojuši vakcinācijā iesaistītie.
Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” direktore stāta: “Ja mēs paskatāmies vakcinācijas struktūru, ir zināmas likumsakarības. Pirmie 40% Latvijas iedzīvotāju aizgāja vakcinēties ļoti ātri. Tie ir tie cilvēki, kas gribēja, kas saprata, kas ticēja medicīnai, kas ticēja farmācijai un saprata, ka ir jāiet. Un tie ir tie, kas rada to lielāko īpatsvaru, kas interesējas par balstvakcīnu. “Janssen” vakcīnu parasti izvēlējās jauni cilvēki vai arī piespiedu mehānisma rezultātā piekritušie ar domu, ka viņi ievilks ķeksīti un viss notiks.”
Ir gan arī organizatoriski šķēršļi tikt pie papildu potes ar “Janssen” vakcinētajiem. Šo vakcīnu daudzi saņēma izbraukuma vakcinācijā speciālajos autobusos. Rekomendētās papilddevas dēļ speciālus izbrukumus uz tām pašām vietām vakcinācijas procesa organizatori šobrīd nerīko un arī vietvaru līmenī aktīvi aicinājumi neizskan. Līdz ar to pie papildu potes tiek tie, kas paši gatavi meklēt citas iespējas. Un arī – ja tiek uz vakcinācijas vietām.
Tieši “Janssen” ērtības dēļ, kā vienas devas vakcīnas izmantoja pansionātos, patversmēs un mājas vakcinācijā. Taču tagad arī šīs vietas tomēr būtu otrreiz jāapbraukā. “Tā bij arī no Imunizācijas padomes tāda stingra rekomendācija. Jo tie, kas ir mājās, viņi ir mājās veselības problēmu dēļ. Un viņiem jau mēs zinām, ka ja viņi inficēsies, kāds atnesīs uz mājām, tur nepatikšanas varētu būt lielākas,” saka Zavadska.
Apbraukāt sociālās aprūpes namus, lai veiktu balstvakcināciju, plānots novembra beigās un decembrī. Taču pieteikties uz atkārtotu vizīti pie tiem, kas vakcinēti mājās, ja noteiktais laiks ir pagājis, pagaidām no vakcinācijas organizatoru puses nav plānots. Tas gan neizslēdzot, ka cilvēki paši var pieteikties un pie viņa aizbrauks. Taču šobrīd pamatuzdevums joprojām esot paplašināt pirmreizējās vakcinācijas aptveri.
“Mēs skatāmies kopā tos visus resursus, plānojot arī to nedēļas ietvaros, kāda ir ārstniecības iestādēm tā kapacitāte. Un balansējot ar ārstniecības iestāžu iespējām. Tas, ka mēs noteikti kādā brīdī uzrunāsim, noteikti, kā tas bija pie šīs pirmreizējās vakcinācijas, noteikti arī būs pie šīs balstvakcinācijas,” norāda Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.