Ne velti senie grieķi seleriju mēdza ievīt vainagos, bet ar auga pušķīšiem rotāja dzīvojamās telpas. Kā pierādījuši mūsdienās veiktie pētījumi, augā ir aptuveni 40 garšas un aromātisko vielu. Turklāt selerijai piemīt teicamas dziednieciskās īpašības.
Pirmām kārtām tā lieliski noņem kairinājumus un iekaisumus. Ja uz ādas izveidojusies čūliņa, pilnīgi pietiek tai pielikt pāris svaigu nomazgātu selerijas zariņu. Pret ādas slimībām, strutojošu brūču un čūlu dziedēšanai problemātiskajai vietai pieliek sasmalcinātas zaļās lapas vai arī seleriju “ziedi” – sīki saberztas un ar nesālītu sviestu sajauktas lapiņas.
Gatavo ziedi šādi: svaigus selerijas zaļumus samaļ gaļas maļamajā mašīnā un attiecībā 1:1 sajauc ar kausētu sviestu. Brūces, strutainas pūtītes, apdegumu, iekaisumu, čūliņas – to visu šī ziede ārstē ātri un labi.
Samērā plašs ārstnieciskais lietojums ir arī svaigi spiestai selerijas sakņu sulai. To lieto gan kā urīndzenošu līdzekli nieru kaišu gadījumā, gan apetītes rosināšanai un gremošanas uzlabošanai.
Ieteicams selerijas sulu apvienot ar nātru vai pieneņu sulu. Lietošanas shēma ir šāda: vispirms vieglas brokastis. Pēc stundas izdzer pusglāzi nātru sulas, vēl pēc stundas – pusglāzi selerijas sulas. Atkārto trīs reizes ik pēc trim dienām.
Ļoti veselīgs ir arī selerijas un burkānu sulas kokteilis – ja dienā izdzer glāzi maisījuma, aknas un žultspūslis priecāsies, bet bronhiālajai astmai nāksies atkāpties.
Selerija palīdz arī pret alerģiju: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu smaržīgās selerijas sakņu aplej ar glāzi auksta ūdens, 3–4 stundas nostādina, tad izkāš un dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.