Mājās gatavotas vistas akniņas krējuma mērcē: vienkārši un sātīgi

Vistas akniņas ir viens no tiem produktiem, ko savā virtuvē gatavoju diezgan bieži, jo tas ir ātrākais veids, kā tikt pie siltām un sātīgām vakariņām.

Man pašai ļoti patīk šis mirklis, kad māja piepildās ar ceptu sīpolu un salda krējuma smaržu. Tas atgādina bērnību un tās sajūtas, kad galdā tiek celts kaut kas īsts un paštaisīts. Reizēm tieši visvienkāršākās receptes izrādās tās pašas labākās, jo tajās nav nekā lieka.

Sastāvdaļu izvēle un sagatavošana

Lai ēdiens izdotos tiešām gards, galvenais priekšnoteikums ir svaigas akniņas. Parasti izvēlos standarta 500 gramu iepakojumu, kas ir tieši laikā vienai maltītei nelielai ģimenei. Pirms likšanas uz pannas tās obligāti ir jāsagatavo – es parasti rūpīgi apskatu katru gabaliņu, noņemu liekās plēvītes un citas daļas. Pēc tam tās noskaloju un ļauju sietā kārtīgi notecēt, jo lieks ūdens pannā traucēs tām pareizi apcepties.

Sīpolus šajā receptē nevajag žēlot. Tie piešķir mērcei saldumu un tekstūru. Viens liels vai divi vidēji sīpoli būs tieši laikā. Runājot par krējumu, man patīk izmantot gan saldo, gan skābo krējumu vienlaicīgi. Saldais krējums padara mērci maigu, savukārt skābais piešķir nelielu, patīkamu raksturu un biezumu.

Sīpolu sautēšana – pamats garšai

Gatavošanu es vienmēr sāku ar sīpoliem. Uz pannas izkausēju gabaliņu sviesta vai uzleju nedaudz eļļas un ieberu smalki sagrieztus sīpolus. Te ir svarīgi nesteigties. Es tos nesacepu brūnus un kraukšķīgus, bet gan lēnām sautēju uz nelielas uguns kādas 10–15 minūtes.

Mērķis ir panākt, lai sīpoli kļūst caurspīdīgi, mīksti un saldeni. Ja pannā tie sāk palikt brūni, uzreiz nogriežu uguni mazāku. Tieši šis lēnais process izveido to garšas bāzi, kas vēlāk padarīs mērci neatvairāmu. Kamēr sīpoli lēnām gatavojas, sagriežu akniņas mazākos, apmēram 3-4 centimetrus lielos gabaliņos.

Akniņu apcepšana un noslēpums mērces biezumam

Kad sīpoli ir gatavi, palielinu uguni un lieku klāt akniņas. Šis ir īsākais, bet svarīgākais posms. Akniņas nav jāvāra savā sulā – tās ir ātri jāapcep no visām pusēm. Es tās nepārtraukti maisu un cepu burtiski divas trīs minūtes. Tiklīdz redzu, ka tās vairs nav jēlas no ārpuses, uzreiz daru nākamo soli.

Pārkaisu akniņām vienu ēdamkaroti miltu un visu ātri samaisu. Milti ir vajadzīgi, lai mērce vēlāk nebūtu ūdeņaina, bet gan krēmīga un smuki turētos pie akniņām un piedevām. Kad milti ir vienmērīgi sajaukušies ar taukvielām un akniņām, ir laiks šķidrumam.

Lēnā gatavošana krējumā

Tagad uguni nogriežu līdz minimumam. Pieleju saldo krējumu un pannai uzlieku vāku. Šādā veidā ļauju visam pasautēties aptuveni 10 minūtes. Šajā laikā akniņas iekšpusē kļūst gatavas, bet paliek mīkstas un sulīgas. Ja tās karsē pārāk ilgi vai uz pārāk lielas uguns, tās var kļūt sīkstas, tāpēc desmit minūtes ir optimāls laiks.

Pavisam neilgi pirms beigām pievienoju skābo krējumu, sāli un svaigi maltus piparus. Sāli es nekad nelieku pašā sākumā, jo tas var padarīt akniņas cietas. Kad viss ir pievienots, ļauju mērcei vēl minūti vai divas “uzmest burbuli” un slēdzu uguni ārā.

Pasniegšana un atpūta

Pirms likt ēdienu šķīvjos, es tam parasti ļauju pāris minūtes “atpūsties” turpat pannā zem vāka. Tas palīdz garšām pilnībā savienoties un mērcei kļūt nedaudz biezākai. Pa to laiku var paspēt sasmalcināt svaigus zaļumus – dilles vai lokus, kas pie šī ēdiena piestāv izcili.

Šīs akniņas mērcē ir ļoti universālas. Tās lieliski garšo ar vārītiem kartupeļiem vai kartupeļu biezeni, bet ne mazāk labi sader ar griķiem vai pat vienkāršiem makaroniem. Kad atver vāku, smarža ir tāda, ka visa ģimene parasti pati virtuvi atrod bez aicināšanas. Tas ir vienkāršs, sirsnīgs mājas ēdiens, kas sniedz patiesu sāta sajūtu.

Kā jūs parasti gatavojat akniņas? Vai jums ir kāda sava īpašā sastāvdaļa vai garšviela, ko vienmēr pievienojat mērcei? Padalieties ar savu pieredzi komentāros!