Interjera eksperts ieteica bērnistabā nomainīt tapetes – rezultātā sitprāks miegs un labāk mācās

Bērnu istabas iekārtošana ir ne tikai estētisks uzdevums. Krāsu shēma tieši ietekmē bērna psihoemocionālo stāvokli, miega kvalitāti un spēju koncentrēties.

Psihologi un krāsu terapeiti brīdina par piesātinātu, tīru krāsu, īpaši sarkano un zilo, izmantošanu kā dominējošās krāsas.

Istabā ar sarkanām sienām vai lielām mēbelēm bērnam ir ārkārtīgi grūti atpūsties un pāriet atpūtas režīmā. Tas izraisa grūtības aizmigt, seklu miegu un paaugstinātu nemieru.

Pārmērīgi auksti zilajai krāsai var būt nomācošs, “atvēsinošs” efekts, samazinot fizisko un garīgo aktivitāti. Var rasties apātija un lēnas reakcijas.

Tieša šo divu antagonistisko krāsu kombinācija (piemēram, sarkanzilas svītras vai kontrastējošas zonas) tiek uzskatīta par īpaši neharmonisku, kas rada iekšēju konfliktu un palielina stresa līmeni.

Šobrīd aktuāli

Kāpēc gudras saimnieces vienmēr ber sāli pie durvju sliekšņa (un kā tas pasargā māju no nepatikšanām)

Bērnu istabu harmoniskas krāsu paletes principi

Galvenais uzdevums ir radīt vidi, kas atbalsta mierīgu attīstību, drošības un komforta sajūtu. Šim nolūkam dizaineri un psihologi iesaka sekojošas lietas.

Pamata fons ir maigi, neitrāli toņi. Ideāli piemēroti pasteļtoņi: silts bēšs, persiku, piparmētru, gaiši pelēks, vaniļas, maigas lavandas vai olīvu. Tie ir vizuāli nomierinoši un nepārslogo uztveri.

Spilgtas krāsas tiek izmantotas tikai kā akcenti. Dzīvespriecīgi dzeltenu, sulīgi zaļu vai oranžu var un vajag lietot izmērītā daudzumā: rotaļlietās, tekstilizstrādājumos (spilvenos, segas), plakātos vai uz vienas mazas sienas (akcents). Tas stimulē interesi, neizjaucot kopējo līdzsvaru.

Vecuma specifika. Jo jaunāks bērns (īpaši pirmsskolas vecumā), jo mierīgākai un maigākai jābūt krāsu videi. Pieaugot vecumam, varat pievienot piesātinātākus, bet ne spilgtākus toņus.

Šobrīd aktuāli

Skarbi, bet godīgi: Raimonds Pauls svētku laikā nesaudzē ne sevi, ne citus – VIDEO

Testa toņi. Pirms krāsošanas uzklājiet uz sienas testa triepienu un novērojiet, kā krāsa izskatās dažādos apgaismojumos (dienas un vakara).

Zona ar krāsu. Miega un atpūtas zonā izmantojiet mierīgākus toņus, bet rotaļu vai mācību zonā – nedaudz aktīvākus.

Koncentrējieties uz bērna temperamentu. Aktīvam bērnam paletei jābūt īpaši atturīgai. Mierīgākam tonim pieņemami ir nedaudz piesātinātāki, bet ne agresīvi akcenti.

Krāsa bērnistabā ir spēcīgs instruments, kas var atbalstīt vai izjaukt bērna emocionālo līdzsvaru.

Atteikšanās no tīriem, intensīviem sarkanajiem un zilajiem toņiem par labu sarežģītiem, klusinātiem toņiem nav ierobežojums, bet gan apzināts solis ceļā uz tādas telpas izveidi, kas veicina harmonisku attīstību, labu miegu un labāku koncentrēšanos.