Bieži vien pēc dušas tiek atvērts logs, lai izlaistu tvaiku un mitro gaisu.
Taču eksperti brīdina, ka ar šo ikdienas ieradumu jāpārtrauc. Daudzi māju īpašnieki uzskata, ka tā ir vienkārša un efektīva metode, lai novērstu pelējuma veidošanos visneaizsargātākajā telpā.
Lasi vēl: Vistas gaļa būs sulīgāka un aromātiskāka, ja pirms cepšanas veiksiet vienu vienkāršu darbību
Tomēr speciālisti skaidro, ka šī rutīna patiesībā var veicināt pelējuma rašanos vannasistabā, nevis to novērst. Daudzos gadījumos tieši šī iemesla dēļ jūs varat pamanīt melnā sēnītes plankumus savā mazākajā telpā.
Speciālisti izskaidro, ka, atverot logu pēc dušas, īpaši tad, ja ārā ir aukstāks nekā iekšā, aukstais gaiss sajaucas ar vannasistabas silto un mitro gaisu. Tas liek ūdens tvaikam strauji kondensēties uz virsmām, radot ideālus apstākļus pelējuma augšanai.
Tiek lēsts, ka iespēja atrast pelējumu vannasistabā ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā guļamistabā vai viesistabā. Pēc karstas dušas mitruma līmenis vannasistabā var pieaugt pat par 90%, īpaši mazās vai slikti vēdināmās telpās. Mitrums nosēžas uz flīzēm, spoguļiem, griestiem un logiem, un, ja to pienācīgi nenovērš, pelējums var sākt augt jau 24–48 stundu laikā.
Loga atvēršana pēc dušas šķiet noderīga, taču tā var izjaukt gaisa plūsmu, ko rada ventilators, un ienest aukstu gaisu, kas paātrina kondensāta veidošanos. Tas noved pie papildu mitruma uzkrāšanās uz virsmām – tieši tas, kas vajadzīgs pelējumam.
“Loga atvēršana pēc dušas var samazināt ventilatora efektivitāti un radīt caurvēju, kas izplata mitrumu. Tā vietā koncentrējieties uz virsmu noslaucīšanu un ļaujiet ventilatoram paveikt savu darbu. Sapratne par to, kā darbojas ventilācija, ir galvenais, lai turētu pelējumu pa gabalu.”
Ekspertu ieteiktās alternatīvās metodes pelējuma novēršanai, kas neprasa loga atvēršanu:
Skūšanās putas spoguļiem – Uzklājiet nelielu daudzumu skūšanās putu uz spoguļa virsmas un noslaukiet ar dvieli vai mikrošķiedras lupatiņu. Tas izveido barjeru starp tvaiku un stiklu, saglabājot spoguli bez aizsvīšanas vairākas nedēļas.
Apsildāmās grīdas – Aukstas virsmas, piemēram, keramikas vai akmens flīzes, pievelk kondensātu kā magnēti. Kad silts un mitrs gaiss saskaras ar šīm vēsajām virsmām, veidojas ūdens pilieni. Uzturot grīdas temperatūru virs rasas punkta, kondensāciju var novērst.
Virsmu noslaucīšana pēc lietošanas – Pēc dušas mitrums nosēžas uz sienām, spoguļiem, logiem un pat griestiem. Ja to neatrisina, rodas pelējuma augšanas risks. Lai to novērstu, ar dvieli vai gumijas logu tīrītāju noslaukiet flīzes, stiklu un virsmas. Īpaša uzmanība jāpievērš stūriem un šuvēm, kur pelējums visbiežāk uzkrājas.
Ventilatoru ieteicams ieslēgt vēl pirms dušas un atstāt darboties vismaz 30 minūtes pēc mazgāšanās. Tāpat ir svarīgi ik pēc dažiem mēnešiem to iztīrīt no putekļiem un netīrumiem.
Mitruma absorbētāji – Tādi līdzekļi kā silīcija gels, kalcija hlorīda kristāli vai speciāli mitruma savācēji uzsūc lieko mitrumu no gaisa. Tie ir īpaši noderīgi mazās vannasistabās bez logiem vai ar vāju ventilāciju.
