Mājdzīvnieka turēšana nozīmē ne tikai mīlestību, bet arī atbildību. Profesionāls suņu treneris Sems ir teicis, ka dažiem cilvēkiem nevajadzētu turēt suni, pat ja viņi patiesi uzskata sevi par dzīvnieku mīļotājiem.
“Es katru dienu redzu cilvēkus, kuriem nevajadzētu turēt suni. Ja jūs kaitina tas, ko es tūlīt teikšu, tad tas ir adresēts jums,” atzīmēja eksperts.
Sems identificēja piecus personības tipus, kas, pēc viņa domām, nevar nodrošināt dzīvniekam nepieciešamo aprūpi, stabilitāti un sapratni.
Suņa “mamma” vai “tētis”
Cilvēki, kas izturas pret suni kā pret bērnu, bieži vien to izlutina, ignorējot tā nepieciešamību pēc struktūras un robežām. Šāda pieeja, pēc trenera domām, noved pie uzvedības problēmām, jo sunim ir nepieciešami noteikumi un skaidra vadība.
Sliņķis
Saimnieki, kuriem trūkst motivācijas ikdienas pastaigām, apmācībai vai pat barošanai. Sems uzskata, ka šādiem cilvēkiem vajadzētu atturēties no idejas par suņa iegādi vai strādāt ar mentoru, lai apgūtu atbildību.
Bezatbildīgie
Eksperts šajā kategorijā iekļauj tos, kas ļauj sunim staigāt bez uzraudzības, izlaiž vakcināciju vai nekontrolē dzīvnieka agresīvo uzvedību. Šāda nolaidība, pēc viņa teiktā, var būt bīstama citiem un ir pretlikumīga.
Skopulis
Tie ir cilvēki, kuriem ir finansiālas iespējas, bet principiāli ietaupa uz suņa uzturēšanu – sākot no barības līdz veterinārajiem pakalpojumiem. Šāda pieeja, pēc trenera domām, kaitē dzīvnieka dzīves kvalitātei.
Statusa pircējs
Cilvēki, kas iegūst suni tikai tā izskata vai šķirnes popularitātes dēļ. Viņus neinteresē dzīvnieka vajadzības vai raksturs, un viņi var viegli atteikties no suņa, tiklīdz interese zūd.
Sems uzsvēra, ka suns nav rotājums vai emocionāla kompensācija. Tas ir dzīvs radījums, kam nepieciešama aprūpe, laiks un stabila vide. Pēc viņa teiktā, tikai tiem, kas ir gatavi suņa vajadzības likt augstāk par savējām, ir morālas tiesības būt par tā saimnieku.
