Turpmāk bankām būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) detalizēta informācija par to, cik daudz skaidras naudas klienti iemaksājuši vai izņēmuši no saviem bankas kontiem, izmantojot bankomātus.
Vienlaikus plānots ieviest ierobežojumus skaidras naudas norēķiniem mazumtirdzniecībā. Valsts mērķis ir līdz 2025. gadam izstrādāt visaptverošu risinājumu, kas pakāpeniski ieviestu vispārēju ienākumu deklarēšanas sistēmu.
Paredzams, ka šīs izmaiņas varētu ietekmēt 779 nodokļu maksātājus, no kuriem 177 darbojas tirdzniecības sektorā. Latvijas Bankas dati liecina, ka 2022. gadā Latvijas iedzīvotāji, izmantojot bankomātus, savos kontos iemaksāja 2,4 miljardus eiro skaidrā naudā, bet mazumtirdzniecības uzņēmumi, izmantojot inkasācijas pakalpojumus, iemaksāja vēl 3,9 miljardus eiro. Kopējā šādā veidā iemaksātā summa sasniedza 6,3 miljardus eiro jeb 16,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tomēr tiek uzsverts
Latvijas Banka uzsver, ka pastāv objektīvi iemesli, kāpēc iedzīvotāji izmanto bankomātus skaidras naudas iemaksai, un tas ne vienmēr ir saistīts ar ēnu ekonomiku. Līdzīgi arī mazumtirdzniecības uzņēmumu skaidras naudas nodošana inkasācijas uzņēmumiem ne vienmēr nozīmē nodokļu apiešanu. Tomēr šādi dati tiek uzskatīti par iespējamu ēnu ekonomikas indikatoru.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantu “Informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskās personas konta apgrozījumu un skaidras naudas iemaksām” ir noteikts, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz katra gada 1. februārim jāsniedz VID ziņas par fiziskām personām, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti un kuru kopējais ienākošo vai izejošo darījumu apjoms vienas iestādes ietvaros iepriekšējā gadā pārsniedzis 15 000 eiro. Tāpat jāziņo par gadījumiem, kad skaidrā naudā iemaksātā summa maksājumu kontā vienā iestādē gada laikā pārsniegusi 7000 eiro.
VID, izvērtējot neatbilstības starp personas deklarētajiem ienākumiem un bankas konta apgrozījuma datiem, uzsver, ka nodoklis tiek aprēķināts tikai par tādiem ienākumiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir apliekami ar nodokli. Ja konkrēts darījums pēc būtības nav uzskatāms par ienākumu vai nav ar nodokli apliekams, tad nodokļu maksāšanas pienākums no tā neizriet.
Tāpat VID skaidro, ka naudas līdzekļi, kurus persona saņem no vecākiem, kā arī vecāku veiktie maksājumi personas labā, nav pakļauti nodokļu nomaksai. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts, ka, ja persona gada laikā saņem dāvinājumu, kas pārsniedz 10 000 eiro, no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šis dāvinājums ir jānorāda nākamajā gadā iesniedzamajā ienākumu deklarācijā. Tomēr par šādu summu nodoklis nav jāmaksā.
