Šogad vēl būs iespēja izvairīties no jaunās tehniskās apskates pārbaudes, taču jau nākamgad šāda iespēja vairs netiks piedāvāta.
Dīzeļdzinēju tehnisko pārbaužu jaunā kārtība paredz, ka 2025. gadā autovadītājiem vēl būs iespēja izvairīties no šīs pārbaudes, taču, sākot ar 2026. gadu, tā kļūs obligāta visiem transportlīdzekļiem. Ir iecerēts, ka līdz 2026. gadam jaunā metode tiks ieviesta pilnā apjomā. Galvenais jaunums ir tas, ka tiks mērīts gaisā esošo cieto daļiņu daudzums.
Svarīgākās izmaiņas dīzeļautomobiļu tehniskajās apskatēs ir saistītas ar to, ka pārbaude turpmāk notiks līdzīgāk kā benzīna dzinējiem. Iepriekš izmantotās gāzēšanas vietā mērījumi tiks veikti dzinēja brīvgaitā, un visa procedūra aizņems vien aptuveni vienu minūti. Kā uzsver Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Tehniskā departamenta vadītājs Juris Dreimanis, jaunā pārbaudes metode ir saudzīgāka pašam dzinējam.
Saskaņā ar noteikumiem, jaunajā pārbaudē tiks skaitītas cietās daļiņas gaisa kubikcentimetrā. Noteiktais limits ir viens miljons daļiņu uz kubikcentimetru. Ja automašīnas izmeši nepārsniedz šo skaitli, pārbaude tiek uzskatīta par izturētu. Gadījumā, ja rādītājs pārsniedz šo robežu, transportlīdzeklim tiek piešķirts nepietiekams vērtējums, kas apliecina problēmas esamību.
Latvijas Radio žurnālistu novērojumi liecina, ka pat salīdzinoši jauniem dīzeļauto ar labu tehnisko stāvokli daļiņu skaits svārstījās robežās no 900 līdz 1000, savukārt vecākiem transportlīdzekļiem tas tikai nedaudz pārsniedza dažus tūkstošus, kas nozīmē, ka līdz testā neizturēšanai šādiem auto vēl ir liela rezerve.
Jaunā mērīšanas metode ļaus arī pārbaudīt, vai no automobiļa nav izņemts kvēpu filtrs jeb cieto daļiņu filtrs. Līdz šim tehniskajās apskatēs to konstatēt nebija iespējams, taču, neskatoties uz to, ka kvēpu filtra izņemšana un dzinēja vadības sistēmas pārprogrammēšana ir aizliegta, šī prakse joprojām ir izplatīta, īpaši vecāku dīzeļauto īpašnieku vidū. Galvenais iemesls ir augstās filtra nomaiņas izmaksas, kas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro un bieži vien pārsniedz paša transportlīdzekļa vērtību.
Latvija viena no līderēm Eiropā
Juris Dreimanis atzīmē, ka Latvija ir viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas sākusi izmantot šo metodi. Lietuva un Igaunija cieši seko Latvijas pieredzei, bet metode jau tiek lietota arī Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un Šveicē. Pēc Dreimaņa teiktā, šis ir tikai sākums, un laika gaitā citas valstis arī pievienosies šai praksei.
Ekspertu vērtējums: solis pareizajā virzienā
Autožurnālists Pauls Timrots uzsver, ka šī ir ļoti nozīmīga un vajadzīga pārmaiņa. Viņš norāda, ka ikviens ceļu satiksmes dalībnieks ir redzējis, kā vecāki dīzeļauto atstāj aiz sevis melnu dūmu mākoni. Ja agrāk tas šķita ierasts, tad mūsdienu automobiļiem tā nevajadzētu būt. Timrots atgādina, ka šie dūmi liecina ne vien par tehnisku problēmu, bet arī apdraud cilvēku veselību, jo cietās daļiņas tieši ietekmē plaušas. Kvēpu filtri ir radīti, lai šos kaitīgos izmešus būtiski samazinātu.
Lai gan līdz šim daudzi autovadītāji izvēlējās filtru izņemt, galvenokārt tā augsto izmaksu dēļ, jaunā pārbaude varētu situāciju mainīt. Pieaugot pieprasījumam, tirgū ienāk arvien vairāk ražotāju, un tas samazina cenas. Ja iepriekš filtra cena bieži vien bija tik augsta, ka atbilda visa automobiļa vērtībai, tad tagad to jau iespējams iegādāties par dažiem simtiem eiro, padarot to pieejamāku.
Lasi vēl: Hortenzijas ziedēs koši zilā krāsā, ja augsnei pievienosi 1 pavisam vienkāršu lietu no virtuves
2025. gads tiek uzskatīts par pārejas posmu. Ja automašīna neizturēs jauno testu, tā tiks novirzīta uz pārbaudi pēc vecās metodes. Ja šī pārbaude un pārējās apskates sadaļas būs izturētas, īpašnieks saņems tehniskās apskates uzlīmi, bet viņam būs dots gads laika, lai novērstu problēmas. Sākot ar 2026. gadu, stāsies spēkā stingrāki noteikumi – ja tests netiks izturēts, automašīnai tiks piešķirts vērtējums “divi”, un problēma būs jānovērš viena mēneša laikā.
Jāatgādina, ka Latvijā darbojas arī plašs stacionāro fotoradaru tīkls, kuru primārais uzdevums ir veicināt ceļu satiksmes drošību, mudinot autovadītājus ievērot atļauto braukšanas ātrumu. Taču šo ierīču funkcijas neaprobežojas tikai ar ātruma kontroli – tās spēj noteikt arī to, vai transportlīdzekļiem ir derīga tehniskā apskate un noformēta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA).
