Pisarevska karjera varēja beigties, tiklīdz viņš sāka. 60. gadu beigās viņš tika nosūtīts uz Stokholmu Pasaules kausa izcīņai. Spēcīgajam Valsts radio un televīzijas vadītājam Sergejam Lapiņam kategoriski nepatika viņa raidījumi radio Mayak. Iemesls tam ir nevis to kvalitāte, bet gan anketas piektais punkts. Tā bija melna zīme. Pēkšņi iejaucās draugs – Lapiņš, kuru pārstāvēja PSKP CK ģenerālsekretārs Brežņevs.
– Jums ir jauns komentētājs, es klausos viņa reportāžas no Stokholmas, viņš stāsta interesantas lietas! – Lapiņam atzina valsts galvenais fans.
Lasi vēl: “No kā būtu jābaidās 2023. gadā?”; Izvēlies vienu no 3 iespējām un uzzini, no kā tev jāuzmanās
Pisarevska karjera tika izglābta. Viņi sāka viņu laist televīzijā. Ļvovičam pat tika uzticēta reportāža no laikmetīgās Super Series-72 septītās spēles. Viņš to vadīja kopā ar leģendu un padomju sporta galveno balsi Nikolaju Ozerovu, kurš nejuta nekādu greizsirdību pret saviem kolēģiem un vienmēr viņus atbalstīja. Saglabājušies kadri: Pisarevskis stāv ar mikrofonu modernā rūtainā jakā.
Pagājušā gada decembra vidū Hokeja muzejā mūsu leģendas tika svinīgi uzņemtas Slavas zālē. Viņu vidū bija jau sen aizgājušais komentētājs Jans Spārs. Viņu pazina tikai daži no zālē sanākušajiem – Vladislavs Tretjaks, Boriss Majorovs, Igors Tuziks. KHL prezidents Aleksejs Morozovs atzina, ka šo vārdu pat nav dzirdējis.
Tagad Pisarevskis noteikti tiks iemūžināts Nacionālajā hokeja slavas zālē. Labāk vēlāk nekā nekad!
