19:00 mani uzaicināja vakariņās, bet 18:30 jau izgāju pie ieejas. Man likās, ka viss ir kārtībā, ierados pusstundu ātrāk. Piezvanīju pie durvīm, Anija negaidīja mani ieraudzīt.
“Van, kāpēc tu esi tik agri? Man vēl nav bijis laika sagatavoties,” sacīja Anija. Draudzene iznāca halātā un ar ruļļiem galvā. Es jutos neērti, ka novērsu viņas uzmanību.
-Atvainojiet, lūdzu! Paņemiet to – tas ir jums. — Es iedevu ziedus Anijai.— Pagaidīšu, tu nesteidzies.
Paldies par skaistajiem ziediem! Labi, es tev piezvanīšu.” Anija teica un aizcirta durvis.
“Kaut kā īsti neizdevās. Iziešu pastaigāties – domāju.”
Tieši 19-00 man piezvanīja Anna un es piegāju pie viņas. Pirmais, ko novērtēju, bija mana draudzene – viņa izskatījās krāšņi. Viņa skaisti ieveidoja matus, uzvilka elegantu kleitu, demonstrēja košu grimu. Anya izskatījās jaunāka par saviem gadiem, tas mani aizkustināja.
“Tu esi skaista!” es teicu.
Pēc izģērbšanās nolēmu izstaigāt dzīvokli un paskatīties. Uzreiz sajutu spēcīgu nepatīkamu un rūgtu smaku. Sākumā nevarēju saprast, no kurienes viņš nācis. Smaka dzīvoklī tiešām bija pretīga, man pat palika slikti. Viņš lūdza Annu atvērt logu, lai gan tas bija neērti.
“Nāc, es jūs ar kādu iepazīstināšu,” Anna teica.
Mēs iegājām mazā istabā, kurā es redzēju kaut kādu bērnudārzu! Istabā bija daudz būrīšu ar kāmjiem, uz grīdas gulēja divi suņi un trīs kaķi. Bija vēl daži būri ar dzīvniekiem, es pat nesapratu, kas tur sēž.
“No turienes rodas šī nepatīkamā smaka. Visu dzīvnieku maisījums – es domāju.”
-Tie ir mani ģimenes locekļi. Es ņemu dzīvniekus, kurus cilvēki pamet,” Anna lepni sacīja.
– Tu esi vīrietis. Ir vajadzīgs tik daudz spēka, lai uzraudzītu šo bērnudārzu, — es iesmējos.
“Jā, es viņiem īsti nesekoju, ir bezjēdzīgi tiem sekot. Galvenais ir būt paēdušam,” sacīja Anna.
Pēc iepazīšanās ar mājas zoodārzu devāmies uz virtuvi. Smaržu bija mazāk, bet tomēr palika. Man nepatīk dzīvnieku smarža, turklāt tā ir ļoti tīra, tāpēc man bija neērti šajā vidē. Es gribēju doties prom, bet nezināju, ko domāt.
Es tik maz zinu par savu draugu, iespējams, viņa ir pārsteidzošs un laipns cilvēks, kas mīl dzīvniekus, bet tas viņu neglāba manās acīs. Annai nepatika tīrība, kā man. Viņai nebija vienalga ne netīrie trauki izlietnē, ne putekļi plauktos. Un es ievēroju tādas lietas. Telpas bija gaišas un plašas, taču bija skaidrs, ka uzkopšana šeit netiek veikta tik bieži. Vakariņas man likās ļoti garšīgas.
Man nebija laika beigt ēst kartupeļus ar sautējumu, jo pie manis pieskrēja kaķis, uzlēca man virsū un sāka kost man zodu. Es mēģināju atvairīt nekaunīgo kaķi, bet viņš mani satvēra ar nagiem un te es padevos. Viņš kliedza visam dzīvoklim: “Vācies prom no šejienes” un nosvieda kaķi no sevis. Anija bija šokēta par manu rīcību, tāpat kā es pati.
Lasi vēl: “Kāds ir tavs vārds un tā nozīme?”; Šie sieviešu vārdi spēj palīdzēt to īpašniecēm sasniegt finansiālus panākumus
“Man droši vien vajadzētu aiziet, jā,” es teicu Anijai, kura paņēma kaķi rokās un sāka glāstīt un mierināt. Kaķis skaļi auroja, izspieda savas milzīgās acis uz mani un sāka man sekot ar piesardzīgu skatienu.
Es ātri saģērbos un izskrēju no dzīvokļa. Mēs ar Annu vairs nesazinājāmies, un es par to ļoti priecājos. Žēl, ka tik skaista sieviete man nederēja, un mēs būtu bijis tik skaists pāris!