- Digitālā ekonomika un izklaides nozare Baltijā: Kā tehnoloģijas maina patērētāju paradumus
- Kā izvērtēt online kazino pirms konta izveides?
- Filmas online – ērta izklaide jebkuram vakaram
- Biznesa transports un kravas - kā mazināt riskus piegādēs?
- Latvijas izklaides un atpūtas vietu vēsture 20. gadsimta sākumā
5 mīti par skriešanu: trenera padomi, kā to darīt pareizi
Related Post
- Kas Latvijas derību veicējiem jāsalīdzina pirms likmēm uz Pasaules kausa izslēgšanas spēlēm
- Kā atrast labākās filmas skatīšanai tiešsaistē
- Kuri sporta notikumi piesaista visvairāk skatītāju?
- Kā cilvēki pavada brīvo laiku digitālajā vidē?
- Jauns mēness Mežāzī 2026. gada 18. janvārī: Kas jāzina zodiaka zīmēm
3.mīts: Skriet gar ceļa malām – tas ir pieņemami. “Patiesībā – nav nekā sliktāka, kā skriet gar braucamo daļu. Protams, tas ir daudz vienkāršāk nekā meklēt attālāku vietu, piemēram, birztalu vai parku, bet nedrīkst aizmirst, ka skriešanas laikā mēs ļoti dziļi elpojam, mūsu plaušas paplašinās. Pat vienkārši pastaigājoties, jāizvēlas vietas tālāk no ceļa, bet skriešanas laikā izplūdes gāzu ietekme uz organismu ir vēl lielāka,” komentē fitnesa treneris.
4.mīts: Asfalts – lielisks segums skriešanai. Bet tikai ne locītavām. “Protams, pilsētā atrast asfaltu ir daudz vienkāršāk nekā meža taciņu vai grunts segumu, bet jūsu locītavas teiktu paldies par veltītajām pūlēm,” komentē treneris. Galvenā visu skriešanas virsmu atšķirība – to cietības pakāpe.
Treniņa laikā uz cietas virsmas (betona, vēsa asfalta) jūsu ķermenis pielāgojas, lai samazinātu slodzi uz locītavām: jūs skrienat līganāk un elastīgāk, centīgi saliecot ceļus (tā rodas slodze uz tiem). Skrienot pa mīkstu segumu, vajadzība pēc amortizācijas ir mazāka, mazāka ir arī sitienu slodze. Toties skriešana pa mīkstu segumu iesaista darbā un nostiprina daudz vairāk kāju muskuļu nekā skriešana pa asfaltu. Skrējējam, kurš skrien pa asfaltu, vajadzīgi apavi, kas nolīdzina sitienu spēku, kas rodas, kad pēda saskaras ar ceļa segumu. Pastāvīgi treniņi uz asfalta var radīt kaitējumu balsta un kustību orgānu sistēmai. Lietderīgi ieviest divus treniņu paradumus: pirmkārt, izvairīties no skriešanas pa betona segumu (pietiks jau ar asfaltu). Otrkārt, mainīt virsmas, pa kurām skrienat, nomainot pierasto asfaltu ar grunts segumu, smiltīm, zāli vai stadiona segumu.
5.mīts: Vienreiz izvēlējies distanci, turies pie tās. Bieži sastopami tādi skrējēji, kuri izvēlas sev kādu konkrētu distanci un to nemaina, piemēram, 3 km. Pēc fitnesa treniņu būtības tas ir nepareizi: ja skrējējs – iesācējs, kurš iepriekš nav nodarbojies ar sportu, centīsies noskriet šādu distanci, tas nositīs jebkuru vēlmi skriet uz visiem laikiem, piedevām – tas var būt arī traumējoši. Pieredzējušam skrējējam, viņa attīstībai un progresam ir vēlams pakāpeniski palielināt distanci.
Tevi noteikti interesēs
- Sātīgi kartupeļu salāti ar ceptiem dārzeņiem un krēmīgu mērci
- Zivs filejas pagatavošana ar kraukšķīgu mannas garoziņu
- Zivju asaku atdalīšana un kotlešu masas sagatavošana bez lieka laika patēriņa
- Saldās kukurūzas nūjiņas īrisu glazūrā: kāruma pagatavošana bez cepšanas
- Cik ilgi kaķi spēj atcerēties savus saimniekus: atmiņas procesi un galvenās pazīmes
- Pastāstīsim kā ātri nostiprināt stādus, dzirdinot tos ar medu






