5 mīti par skriešanu: trenera padomi, kā to darīt pareizi

3.mīts: Skriet gar ceļa malām – tas ir pieņemami. “Patiesībā – nav nekā sliktāka, kā skriet gar braucamo daļu. Protams, tas ir daudz vienkāršāk nekā meklēt attālāku vietu, piemēram, birztalu vai parku, bet nedrīkst aizmirst, ka skriešanas laikā mēs ļoti dziļi elpojam, mūsu plaušas paplašinās. Pat vienkārši pastaigājoties, jāizvēlas vietas tālāk no ceļa, bet skriešanas laikā izplūdes gāzu ietekme uz organismu ir vēl lielāka,” komentē fitnesa treneris.

4.mīts: Asfalts – lielisks segums skriešanai. Bet tikai ne locītavām. “Protams, pilsētā atrast asfaltu ir daudz vienkāršāk nekā meža taciņu vai grunts segumu, bet jūsu locītavas teiktu paldies par veltītajām pūlēm,” komentē treneris. Galvenā visu skriešanas virsmu atšķirība – to cietības pakāpe.

Treniņa laikā uz cietas virsmas (betona, vēsa asfalta) jūsu ķermenis pielāgojas, lai samazinātu slodzi uz locītavām: jūs skrienat līganāk un elastīgāk, centīgi saliecot ceļus (tā rodas slodze uz tiem). Skrienot pa mīkstu segumu, vajadzība pēc amortizācijas ir mazāka, mazāka ir arī sitienu slodze. Toties skriešana pa mīkstu segumu iesaista darbā un nostiprina daudz vairāk kāju muskuļu nekā skriešana pa asfaltu. Skrējējam, kurš skrien pa asfaltu, vajadzīgi apavi, kas nolīdzina sitienu spēku, kas rodas, kad pēda saskaras ar ceļa segumu. Pastāvīgi treniņi uz asfalta var radīt kaitējumu balsta un kustību orgānu sistēmai. Lietderīgi ieviest divus treniņu paradumus: pirmkārt, izvairīties no skriešanas pa betona segumu (pietiks jau ar asfaltu). Otrkārt, mainīt virsmas, pa kurām skrienat, nomainot pierasto asfaltu ar grunts segumu, smiltīm, zāli vai stadiona segumu.

5.mīts: Vienreiz izvēlējies distanci, turies pie tās. Bieži sastopami tādi skrējēji, kuri izvēlas sev kādu konkrētu distanci un to nemaina, piemēram, 3 km. Pēc fitnesa treniņu būtības tas ir nepareizi: ja skrējējs – iesācējs, kurš iepriekš nav nodarbojies ar sportu, centīsies noskriet šādu distanci, tas nositīs jebkuru vēlmi skriet uz visiem laikiem, piedevām – tas var būt arī traumējoši. Pieredzējušam skrējējam, viņa attīstībai un progresam ir vēlams pakāpeniski palielināt distanci.