Mūsu pirmais atradums bija sudraba krusts. Krusta “austiņa” bija salauzta, tāpēc īpašnieks priekšmetā bija izkalis caurumu. Bet tas, kas notika tālāk, mūs pārsteidza tā, ka palikām ar mutēm vaļā.
Burtiski pusmetra attālumā uzgājām vēl vienu krūšu krustu, atkal sudraba! Krusta otrā pusē bija proves – viena bija sudraba prove, bet otra – meistara, kurš darinājis krustu, zīme.
Lasi vēl: Tas nebija insults: noskaidrots īstais Borisa Moisejeva nāves iemesls
Pavirzījāmies mazliet uz sāniem un atkal – skaidrs krāsu signāls. Un vēlreiz upes smilšu kamolā uz lāpstas parādījās krūšu krusts. Šoreiz krusts izrādījās no misiņa; tam arī bija nolauzta “austiņa”.
Visus šos krustus aizvedot un atrādot speciālistam, mēs nopelnījām krietnu žūksni ar naudu, to izmantojām labam mērķim un visi kopīgi devāmies jaunā piedzīvojumā uz tālām zemēm. Iespējams arī tur atradīsim ko neparastu.
