Šodien, 1. februārī, notika Ministru kabineta sēde. Lūk, ko valdība ir pieņēmusi! Uh!

Lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām, 6.janvārī valdība nolēma šā gada budžetā līdzekļus neparedzētiem gadījumiem palielināt par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to kopējais līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apmērs sasniedza 382 570 325 eiro. Savukārt, ņemot vērā līdz 27.janvārim no tiem pārdalīto finansējumu ar Finanšu ministrijas rīkojumiem, pieejamais līdzekļu atlikums vēl ir 259 898 211 eiro.

Līdz ar to, pēc valdības rīkojuma anotācijā paustā, ar programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pieejamiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt finansējumu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteiktiem laikā terminētiem valsts atbalsta pasākumiem, lai mazinātu negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu.

Lai nodrošinātu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto laikā terminēto atbalsta pasākumu īstenošanu, bija nepieciešams palielināt līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apmēru par vēl 250 miljoniem eiro.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja arī Imigrācijas likuma grozījumu projektu, lai ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai.

Likumā ar trešās valsts pilsoni apzīmē ārzemnieku no jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveici, raksta nra.lv

Lasi vēl:  Guntars Galvanovskis izveidojis uzņēmumu, kurš apgrozīs miljardu eiro

Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šis risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, tādējādi veicinot komercdarbību un tautsaimniecības attīstību. Šis risinājums arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.

Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku, norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu – attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.

Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā. Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijā.