Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi fundamentālu un negrozāmu spriedumu, ar kuru tika atzīts, ka pašreizējais normatīvais regulējums attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru, proti, ierobežojums līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei.
Šis tiesas lēmums izraisa būtiskas un neatliekamas izmaiņas dalītā īpašuma un zemes nomas tiesisko attiecību jomā, uzliekot likumdevējam obligātu pienākumu nekavējoties izstrādāt jaunu, objektīvi taisnīgu un adekvāti sabalansētu risinājumu.
Strīda juridiskā esence un tiesas konstatējumi
Konflikts radās, pamatojoties uz 21 zemes īpašnieka iesniegumu, kuri apstrīdēja tiesību normas, kas definē zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķināšanas metodiku un tās maksimālo apmēru. Pieteikuma iesniedzēji argumentēja, ka pašlaik noteiktā kompensācija, kas lielākoties ir ierobežota līdz 4% no kadastrālās vērtības, nereti nesedz pat nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) slogu par attiecīgo zemes vienību. Šāda situācija rada tiešus finansiālus zaudējumus zemes īpašniekiem, liekot tiem faktiski subsidēt būvju īpašnieku vajadzības.
Satversmes tiesa analizēja un secināja, ka esošā tiesiskā konstrukcija nenodrošina konstitucionāli prasīto taisnīgo līdzsvaru starp zemes īpašnieku pamattiesībām saņemt adekvātu atlīdzību par savas mantas izmantošanu un būvju īpašnieku interešu aizsardzību. Tiesa kategoriski uzsvēra, ka tāda tiesisko attiecību konfigurācija, kurā viena puse – zemes īpašnieks – tiek nostādīta acīmredzami diskriminējošā un nelabvēlīgākā stāvoklī pretstatā būves īpašniekam, nav saderīga ar sociālā miera un sabiedrības labklājības principiem.
Termiņi un likumdevēja imperatīvie uzdevumi
Lai nodrošinātu nepieciešamo laiku kvalitatīva un taisnīga tiesiskā regulējuma izstrādei, apstrīdētās normas zaudēs juridisko spēku ar 2027. gada 1. janvāri. Saeimai ir dots skaidrs un stingrs termiņš – līdz 2026. gada 1. jūnijam ir jāizstrādā un jāpieņem jaunas likuma normas. Šīm normām obligāti ir jānodrošina gan zemes īpašnieku tiesības uz pilnvērtīgu un pienācīgu kompensāciju, gan jārespektē būvju īpašnieku leģitīmās intereses, panākot samērīgu risinājumu.
Papildus nākotnes regulējuma izstrādei, tiesa paredzēja arī kompensācijas mehānismu. Tas ir izveidots, lai atlīdzinātu zaudējumus tiem zemes īpašniekiem, kuru tiesības tika aizskartas laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunais tiesiskais regulējums. Ja Saeima nespēs izpildīt uzdoto un neizstrādās jaunu un taisnīgu regulējumu noteiktajā termiņā, zemes īpašnieki iegūs tiešas tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai pieprasītu sev pienākošos adekvātu kompensāciju par zemes lietošanas tiesību ierobežojumu.
Kadastrālās vērtēšanas aktualizācijas ietekmes analīze
Satversmes tiesa atzina likumdevēja centienus novērst iepriekš konstatētos sistēmiskos trūkumus, kas ietvēra zemes kadastrālās vērtības aktualizāciju un divu veidu vērtību – universālās un fiskālās – ieviešanu. Tomēr šīs izmaiņas nav spējušas garantēt taisnīgu rezultātu visos gadījumos.
Tika konstatēts, ka noteiktās situācijās zemes likumiskās lietošanas maksa pat ir samazinājusies, jo zemes universālā kadastrālā vērtība tika noteikta zemāka par fiskālo vērtību. Šāda anomālija nozīmē, ka zemes īpašnieki saņem mazāku finansiālu atlīdzību nekā pirms regulējuma aktualizācijas. Par nesamērīgu tika atzīts arī noteiktais zemes maksas pieauguma ierobežojums līdz 30% gadā dzīvojamo ēku īpašniekiem. Tiesa secināja, ka šis ierobežojums, lai gan paredzēts aizsardzībai, ne visos gadījumos ievēro samērīguma principu starp zemes un būvju īpašnieku mantiskajām tiesībām, radot nepamatotu slogu zemes īpašniekiem.
