Vākt visu, kas brīvi stāv un nemaz nav jūsu
Vēlme savākt visu, kas nav jūsu, bet stāv bez uzraudzības – tā ir nabadzības pazīme. Pat tad, ja jums ļoti gribas un zināt, ka šī papīra paka jums būs daudz noderīgāka, iesakām to atgriezt vietā. Tolaik vēlme būt labākai mājsaimniecei, jo jums mājās ir viss, bija goda lieta, bet mūsdienās tas ir nabadzības simbols, ja cilvēks visu ko stiepj mājās – vajag vai nevajag.
Glabāt mājās visu – pat to, ko noteikti nevajag
Atzīstieties – jums ir mājās tukšu burciņu krātuve? Varbūt maiss ar maisiņiem? Drēbes ar caurumiem, kuras atstātas “katram gadījuma”? Šis saraksts var vēl turpināties. Tajā vēl ietilpst viena slēpe, 20 gadus vecas slidas, neizmantota kosmētika, vecas rotaļlietas, seni žurnāli…
Ticiet mums – jums šie krāmi nebūt nav vajadzīgi. Tie ir krāmi, no kuriem nepieciešams tikt vaļā. Visa pasaule jau sen ir soli priekšā – tad speriet šo soli arī jūs.
Apēst visu – pat to, kas jau ir vecs vai iebojājies
Vecais persiks, kas stāv uz galda, drīz būs kļuvis daudz pūkaināks. Bet tas nekas, jo tam var nogriezt nost pelējumu, ielikt ledusskapī un paildzināt uzglabāšanas termiņu vēl par pāris dienām – ja nu jums no rīta gribēsies auzu pārslu putru ar augļiem.
Nē un vēlreiz nē! Jā, mūs audzināja tā, ka spēlēšanās ar ēdienu bija kaut kas nepieņemams, bet izmest maizi bija augstākais grēks. Taču mūsdienās ēdiena ir gana, turklāt nav nepieciešamība kaitēt savai veselībai un savam gremošanas traktam. Sabojājies ēdiens noteikti saldētavā nekļūs labāks.
Dzīvot bailēs “Ko padomās citi?”
Tās ir vistīrākās šausmas. Liela daļa cilvēku ir tādi kā apspiesti un bailīgi tikai tādēļ, ka baidās no citu cilvēku apspriešanas. Viņiem ir bail, ka kāds varētu ne tā paskatīties. Mūs jau no agras bērnības mācīja, ka citu cilvēku viedoklis ir ļoti svarīgs, ka ir jācenšas neizcelties un nelikties citu cilvēku acīs dīvainiem.
Vecāki jau agrā bērnībā saviem bēriem aizrāda – tur neej, onkulis dusmosies, vai arī neaiztiec to, jo tante satrauksies. Mēs staigājam un satraucamies par citu cilvēku viedokli – un tā notiek nemitīgi, dienu no dienas. Mēs joprojām satraucamies par to cilvēku viedokli, kurus, visticamākais, redzam pirmo un pēdējo reizi savā dzīvē.
Šo izlabot ir visgrūtāk, jo pieaudzis cilvēks tā vienkārši vienas dienas laikā nespēj mainīties. Taču ir vajadzīgs un pat nepieciešams tikt vaļā no šī briesmīgā zvēra, kas liek jums nemitīgi sevi iegrožot. Jau ar laiku jutīsiet, ka dzīvot būs daudz vieglāk.
Nespēja pieņemt komplimentus
Šī problēma visvairāk saistīta ar sieviešu kārtas pārstāvēm. Kāds paslavēja – nokaunējās; izteica komplimentu – noraidīja to. Skaista somiņa? Vai, tā taču ir tik veca. Simpātiska frizūra? Skat, bet te taču atkal nogrieza šķībi.
Sieviete, kas nav pārliecināta par saviem dotumiem, savu skaistumu un sievišķību, – visu savu dzīvi pavadīs pelēku un skumju. Pats galvenais ir arī tas, ka šādas sievietes pašas neprot izteikt komplimentus.
Lasi arī: Lai skauģi iet ieskrieties – 71 gadus vecā Sofija Rotaru ar fotogrāfijām satracina internetu
Iemācieties dzīvot savu dzīvi šodien un tagad. Neļaujiet kaut kādiem seniem aizspriedumiem diktēt visu jūsu atlikušo dzīvi. Ir pienācis laiks likt pusdienu galdā sen saudzēto porcelānu, iedegt speciāli atliktās svecītes un vilkt mugurā skaistāko kleitu, kas ir – jūs dzīvojat tikai vienreiz!
Pāris padomus vēl varētu nosaukt par labiem. Bet citi ieteikumi ir visnotaļ kaitīgi kārtējās dižķibeles priekšvakarā. Kā tik celofana maisiņus nenāksies mazgāt kā agrāk..