Plānotās izmaiņas pensiju sistēmā: Nupat paziņots vai būs iespējams izņemt 2. līmeņa uzkrājumus ātrāk

Latvijā arvien skaļāk izskan doma par iespējām ļaut iedzīvotājiem piekļūt daļai sava otrā pensiju līmeņa uzkrājuma – līdzīgi kā tas jau noticis citās Baltijas valstīs.

Valdības pārstāvji gan uzsver, ka šāds solis būtu sperams ļoti piesardzīgi, paredzot naudas izņemšanu tikai īpašos un stingri noteiktos gadījumos. Plašākas diskusijas par šo jautājumu varētu sākties jau nākamajā gadā.

Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, darbojas trīspakāpju pensiju sistēma, kuras pamatu veido divi obligāti līmeņi, kuros tiek novirzītas sociālās iemaksas. Pirmais līmenis balstās paaudžu solidaritātē – šodien strādājošo iemaksas nodrošina pensijas pašreizējiem pensionāriem, vienlaikus valstij rēķinot, kādas saistības nākotnē būs jāuzņemas pret pašreizējo darba ņēmēju paaudzi.

Apzinoties drūmās demogrāfijas prognozes, daudzās valstīs jau sen ieviesti obligāti, bet katram iedzīvotājam individuāli piesaistīti pensiju uzkrājumi.

Latvijā šo lomu pilda otrais pensiju līmenis, kurā līdzekļus pārvalda finanšu institūcijas ar mērķi tos palielināt, ieguldot finanšu tirgos.

No uzskaites viedokļa starp pirmo un otro pensiju līmeni pastāv būtiska atšķirība: pirmais faktiski ir kopējais valsts finanšu resurss, savukārt otrais jau ir konkrēta cilvēka personīgais uzkrājums. Tieši šī iemesla dēļ sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja valdības lēmums daļu iemaksu pārdalīt no otrā līmeņa uz pirmo. Šis jautājums vēl nonāks Satversmes tiesas vērtējumā, taču galīgie lēmumi gaidāmi tikai nākamgad, un tas šoreiz paliek ārpus uzmanības loka.

Otrā pensiju līmeņa individuālā piederība, kā arī pretrunīgi vērtētie rezultāti uzkrājumu palielināšanā ir padarījuši šo sistēmu par karstu diskusiju tematu. Turklāt ar debatēm vien viss nav aprobežojies.

Igaunija bija pirmā, kas ķērās pie būtiskām pārmaiņām pensiju sistēmā – jau 2021. gadā iedzīvotājiem tika dota iespēja no otrā pensiju līmeņa izstāties.

Šo soli spēra apmēram piektdaļa dalībnieku jeb aptuveni 150 tūkstoši cilvēku, kopumā no sistēmas izņemot vairāk nekā miljardu eiro un nomaksājot arī attiecīgos nodokļus.

Iegūtā nauda tika izmantota ļoti dažādi – vieni dzēsa parādsaistības vai ieguldīja nekustamajā īpašumā, citi ļāvās patēriņam, iegādājoties automašīnas, sadzīves tehniku vai dodoties ceļojumos, bet daļa līdzekļus vienkārši atstāja bankas kontos. Līdz ar to nav pārsteigums, ka tik strauja naudas ieplūde ekonomikā veicināja gan izaugsmi, gan arī vēl vairāk sakarsēja inflāciju.

Savukārt Lietuva izvēlējusies piesardzīgāku, tomēr līdzīgu virzienu. Tur noteikti stingrāki nosacījumi, taču jau no nākamā gada iedzīvotāji vairs netiks automātiski iesaistīti otrajā pensiju līmenī, un tie, kas sistēmā jau ir, varēs no tās izstāties, saņemot līdz pat ceturtdaļai no uzkrātās summas. Sabiedrības viedokļi par šo soli ir pretrunīgi.

Arī Latvijā šāda iecere periodiski atgriežas publiskajās diskusijās un nav zudusi no dienaskārtības arī pašlaik. To nesen apliecināja valdības sociālais partneris – Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, uzstājoties “tv3.lv” raidierakstā “Piķis un ģēvēlis!”.

Andris Bite norāda, ka, tuvojoties vēlēšanām, sabiedrību vēl var sagaidīt dažādi politiski manevri. Pēc viņa domām, runas par pensiju sistēmu turpinās riņķot publiskajā telpā, un priekšvēlēšanu populisms šajā jautājumā, visticamāk, tikai pastiprināsies. Viņš pieļauj, ka jau nākamgad varētu parādīties idejas par otrā pensiju līmeņa liberalizēšanu, sekojot Lietuvas un Igaunijas piemēram.

Šīs diskusijas sasniegušas arī Latvijas Banku, un tās prezidents Mārtiņš Kazāks šoreiz paudis viedokli īpaši tieši. Viņš Igaunijas pieredzi raksturo kā skaidri negatīvu, savukārt Lietuvas ieceres salīdzina ar vēlmi atkārtoti uzkāpt uz tā paša grābekļa, cerot, ka šoreiz sitiens nesāpēs. Kazāks uzsver, ka Latvijai būtu prātīgāk mācīties no kaimiņvalstu kļūdām, nevis atkārtot tās pašai.

Tikmēr valdošās partijas par iespējamām pārmaiņām otrajā pensiju līmenī runā piesardzīgi. Lai arī radikālas reformas netiek solītas, politiķi tomēr atzīst, ka atsevišķos aspektos sistēma varētu tikt pilnveidota.

Edmunds Jurēvics uzsver, ka īpašu risku rada fakts, ka nākamais gads ir vēlēšanu gads. Viņa ieskatā politiķiem šādā laikā var rasties kārdinājums piedāvāt īstermiņa labumus, rēķinoties ar nākotnes sekām. Jurēvics atgādina arī Igaunijas Ministru prezidenta atzīto, ka otrā pensiju līmeņa liberalizēšana bijusi viena no būtiskākajām kļūdām, un aicina šo pieredzi uztvert nopietni.

Vienlaikus viņš pieļauj, ka diskusijām tomēr varētu būt vieta, piemēram, gadījumos, kad cilvēkiem steidzami nepieciešami līdzekļi veselības aprūpei. Taču pilnīgu atteikšanos no obligātā otrā pensiju līmeņa “Jaunā Vienotība” neatbalstītu.

Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka noteiktās situācijās uzkrājumu izmantošana būtu pamatota. Viņaprāt, līdzekļus varētu atļaut izņemt ārstniecības nolūkiem vai, piemēram, lai iegādātos mājokli, kur dzīvot vecumdienās. Krauze norāda, ka inflācijas apstākļos viss kļūst dārgāks, bet veselības problēmas nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Jautāts par iespējamu politisku diskusiju nākamgad, Krauze atzīst, ka šis ir temats, par kuru noteikti būtu vērts runāt. Arī koalīcijā pārstāvētie “Progresīvie” pagaidām pauž piesardzīgu un līdz galam nenoformulētu nostāju, pieļaujot diskusijas iespēju, ja tā tiktu uzsākta.

Pašlaik Latvijas otrajā pensiju līmenī uzkrāti gandrīz 10 miljardi eiro, kas vidēji veido ap 7,5 tūkstošiem eiro uz vienu sistēmas dalībnieku.