Bet mani plāni neizdevās. Tajā pašā dienā bija 14. februāris, kas sakrita ar manu dzimšanas dienu, viņš atnāca ar ziedu pušķi un svinīgi pasniedza man gredzenu. Viņš teica, ka uz to gājis jau ilgu laiku un nevarēja izlemt. Viņš bija lakonisks, un es viņu sapratu: viņam ir grūti atklāt otram savas jūtas. Es piekritu un sāku plānot kāzas. Bet viņš, lai arī cik aizdomīgs, sāka attālināties no tēmas.
Pēc izskata varēja saprast, ka viņš ir apjucis un netic tam, ko dara. Bet tad es plīvoju no laimes un neredzēju acīmredzamās lietas. Tikai tagad sāku saprast, ka toreiz vajadzēja iet līdz galam un šķirties…
Mīļotais vīrietis man teica, ka nav jāsteidzas. 14. februāris ir ziema, tas ir, nav īstais laiks precēties. Jāgaida siltāks laiks, un var pagaidīt. Es piekritu. Mēģināju runāt par ceremoniju maijā, un šķita, ka viņš par to bija aizmirsis. Viņš stāstīja, ka lietu un izdevumu sakrājies ļoti daudz, un tikai tad, kad viss izlemts, var domāt par dzimtsarakstu nodaļu.
Es pacietīgi gaidīju līdz vasaras beigām un sapratu, ka tā nevar turpināties. Es sevi cienu, tāpēc nolēmu saņemt galīgo atbildi – šķiramies vai precamies. Sarunas laikā viņš pastāvīgi novirzījās no tēmas. Es pat salūzu un sāku kliegt, bet viss velti. Manas emocijas uz viņu nedarbojas!
Tagad
Pēc viņa ierosinājuma mēs sākām dzīvot kopā (līdz tam mēs palikām viens pie otra, bet katram savs dzīvoklis), lai tuvāk paskatītos viens uz otru un saprastu, vai mums ir vajadzīga kopīga laulība. Sākumā gāja labi – starp mums palika romantika un mīlestība, dzīve neapēda jūtas. Bet neesošās laulības dēļ pēdējā laikā man kļūst arvien sliktāk… Tāpēc es bieži uzkurinu skandālus un dusmu lēkmes.
Es nezinu, ko darīt tālāk. No vienas puses esmu brīva meitene un varu darīt visu, ko gribu. No otras puses, viņš mani “pierezervējis”, es nevaru sazināties ar citiem puišiem, bet situācija nesniedzas tālāk par kopdzīvi. Ja ne šis jautājums, viss būtu kārtībā – viņš ir brīnišķīgs cilvēks un labi parāda sevi dažādās situācijās.
Lasi arī: Šajā nedēļas nogalē Latvijā gaidāma spēcīga dabas stihija; ieteicams palikt šajā laikā mājās
Es nezinu, kā rīkoties ar puisi. Sejā pateikt, ka iešu prom, ja tā turpināsies? Vai arī gaidīt, lai “uzbruktu” vēlāk, kad būs īstais laiks? Es saprotu, ka zaudēju sevi, jo esmu skaista un varu satikties ar citiem puišiem, man pat ir pielūdzēji, bet es neesmu tas cilvēks, kurš spēlē dubultspēli.
Es mīlu vienu, un tas arī viss. Nesen mani vecāki iesaistījās mūsu problēmā. Viņi teica, ka vēlas mazbērnus, un, ja mēs neprecēsimies, viņi man atradīs citu līgavaini.