Organismam vajadzīgs skābeklis. Vienkārši veidi, kā novērst tā trūkumu

Otrais veids: izvēzēt plecus
Lai organisms no ieelpotā gaisa paņemtu maksimāli daudz skābekļa, bet asinis ātri to aizgādātu burtiski katrai ķermeņa šūnai, nepieciešama fiziskā slodze. Taču ne jau kurš katrs sporta veids ir piemērots.

Piemēram, uzlabot plaušu darbību ar skriešanu, jāšanu vai braukšanu ar divriteni ir praktiski neiespējami. Nodarbojoties ar šiem sporta veidiem, galvenokārt strādā masīvie kāju muskuļi, bet skābekļa daudzums asinīs no tā nepalielinās.

Plaušu attīstībai piemērotākie sporta veidi ir peldēšana, vingrošana, volejbols, badmintons, teniss, airēšana.

Lai liktu plaušām strādāt ar pilnu atdevi, jānoslogo korpusa augšdaļa, un galvenokārt – pleci.

Sākumstāvoklis: nostājas taisni, kājas kopā, rokas gar sāniem.

* Ieelpojot rokas lēnām paceļ sānis un uz augšu, izelpo, ieelpo un, atkal izelpojot, tikpat lēnām pa tādu pašu trajektoriju nolaiž gar sāniem.

Šobrīd aktuāli

Es ielaidu draudzeni pa nakti, bet viņa manu Rīgas dzīvokli izīrēja svešiniekiem

* Ieelpojot rokas lēnām izstiepj uz priekšu, tad – uz sāniem. Uz sekundi elpu aiztur un izelpojot nolaiž gar sāniem.

* Elkonī saliektas rokas paceļ pie pleciem un izdara apļveida vēzienus ar elkoņiem. Elpo brīvi.

* Ieelpojot rokas izpleš uz sāniem un, cik vien iespējams, atliec uz aizmuguri. Izelpojot – izstiepj sev priekšā, tad nolaiž.
Sākumstāvoklis: nostājas taisni, kājas plecu platumā, rokas saliktas sānos.

* Dziļi ieelpo, tad abas rokas strauji izmet uz priekšu, it kā cenšoties no sevis kaut ko atgrūst.

* Pēc kārtas izdara sitienus ar labo un kreiso roku. Iztaisnojot roku – izelpa, atvelkot – ieelpa.

* Abu roku pirkstus saāķē un ieelpojot paceļ virs galvas. Izelpojot strauji nolaiž lejā, vienlaikus noliecot ķermeni tā, lai saāķētie pirksti atrastos starp ceļiem.

* Rokas ar saāķētiem pirkstiem aizliek aiz galvas un, izdarot ieelpas, ķermeņa augšdaļu pagriež pa labi un kreisi, bet izelpas laikā ieņem sākumstāvokli.

Šobrīd aktuāli

Piespiedu dalībnieki svešās dzīvēs: Stāsti par dzirdēto autobusos un mainītie uzskati

Visus vingrojumus atkārto 10–15 reižu. Tos var izpildīt jebkurā piemērotā brīdī, bet ne agrāk kā stundu pēc pamošanās un ne vēlāk kā stundu pirms gulētiešanas.

Dodies svaigā gaisā!
Iespējami vairāk laika jācenšas pavadīt ārpus pilsētas, brīvā dabā, jo galvenie komponenti, ko satur gaiss pilsētā, ir tvana gāze, ogļskābe un smago metālu gāzveida toksiskie savienojumi. Pats briesmīgākais tas, ka visu šo kaitīgo vielu ietekmē mūsu plaušas pārorientējas. Daudziem noteikti nav svešas šādas sajūtas: pietiek izbraukt no pilsētas, un drīz vien sāk sāpēt vai reibt galva…

Saņemot tīra gaisa devu, plaušas vairs nespēj tikt ar saviem pienākumiem galā, un sākas pati īstākā saindēšanās ar skābekli. Lai tas nenotiktu, regulāri jāveic “ventilācija”.

Ne retāk kā 2–3 reizes nedēļā 30–40 minūtes jāpastaigājas vietās, kur ir daudz zaļumu: pa mežu, parku, jebkuru koku audzi, kas ir mājas tuvumā. Bet pastaigas iesākumā un nobeigumā 1–2 minūtes jāizpilda vingrojums “Putna solis”.

Šobrīd aktuāli

Fani nepazīst? Lauris Reiniks publisko foto ar negaidītām vizuālajām pārvērtībām

* Lēnām jāiet ceļos saliektās kājās, un, atdarinot putna spārnu vēzienus, uz katru soli jāpaceļ un jānolaiž iztaisnotas rokas. Ieelpojot rokas paceļ augšup, izelpojot – nolaiž.

Starp citu, viens no galvenajiem plaušu ienaidniekiem ir liekais svars. Taukaudu uzkrāšanās uz vēdera priekšējās sieniņas traucē plaušu apakšējās daļas darbībai. Turklāt palielinātais tauku daudzums asinīs rosina holesterīna nogulsnējumu veidošanos uz asinsvadu sieniņām, kas savukārt ir traucēklis normālai asinsritei un audu apgādei ar skābekli.

Zinātnieki noskaidrojuši, ka vairākums ilgdzīvotāju dzīvo augstkalnu rajonos, proti, vietās, kur nepārtraukti pastāv skābekļa trūkums. It kā paradokss. Taču tālākie ārstu gerontologu pētījumi pierādīja, ka kalniešu plaušas no ieelpotā gaisa izmanto gandrīz visus 100% skābekļa, toties līdzenumos dzīvojošajiem šis rādītājs ir 2–2,5 reizes mazāks.