Pavaicāju savai mātei:
– Ko tas vientuļais bērns tur starp kapiem dara? Kas ir šīs meitenes vecāki?
Mamma paskatījās norādītajā virzienā un tad palūkojās uz mani tā, it kā es būtu traka, un pārmetoši sacīja:
– Jeļena, kāda vēl meitene? Kur tu viņu redzēji? Te nevar būt bērni! Kādas muļķības tu runā! Atradusi īsto brīdi…
Godīgi sakot, pēc viņas vārdiem es nodomāju, ka man bēdu ietekmē ir “aizbraucis jumts”. Un šī doma uz mani iedarbojās nomierinoši, uzreiz palīdzēja saņemt sevi rokās un savākties.
Atvadu ceremonija bija beigusies. Cilvēki devās uz autobusiem, lai brauktu uz bēru mielastu. Bet mani kaut kas vilka otrā virzienā, burtiski kā magnēts.
Lasi vēl: “Vai nu viņa nav dzīva, vai arī viņa nebija slima”: kas zināms par aktrisi Zavorotņuku, kas cīnās ar audzēju
Lasi arī: Latvijā pazīstamais aktieris – “Miedziņš” – Jānis Jarāns, devies prom no Latvijas
Nespēju pretoties šai sajūtai. Atpaliku no pārējiem bēriniekiem un devos uz turieni, kur biju pamanījusi meiteni. Bet tur neviena nebija. Es jau gatavojos iet prom, bet pēkšņi ar visu ķermeni sajutu kāda skatienu, kā tas notiek, kad cilvēks no malas vērīgi lūkojas uz tevi.
Pagriezu galvu un ieraudzīju pieminekli pāris metru attālumā no sevis. Un uzreiz sapratu, ka uz mani “skatās” no turienes. Es piegāju un sapratu, ka esmu atradusi mazo princesi. Uz marmora pieminekļa bija fotogrāfija, kurā redzama tā pati meitene gaišā kleitā ar rotaļu lācīti rokās. Un viņa skatījās uz mani dzīvām acīm. Lai uz kuru pusi es pagrieztos, viņa vērīgi lūkojās uz mani.
Lasi vēl: Šīm 4 zodiaka zīmēm 2023. gada decembrī visa dzīve mainīsies – uz labo vai tomēr slikto pusi?
Tajā brīdī man likās, ka jūku prātā. Bet paldies Dievam, tā nenotika…
Pēc šī incidenta es sāku redzēt cilvēkus, kuri atstājuši šo pasauli. Un daži no viņiem zina, ka es viņus redzu. Ticiet man, ar garīgo veselību man viss ir kārtībā. Agrāk, kad redzēju nelaiķus, bija biedējoši, ļoti satraucoši un nepatīkami. Tagad esmu pieradusi. Bet cenšos neapmeklēt kapsētu bez īpašas vajadzības. Vairākas reizes esmu redzējusi viņsaules iemītniekus arī laikā, kad ārstējos Slim**cā.
Kādu dienu apsēdos un centos analizēt, kāpēc tā ar mani notiek. Iespējams, ka spēja redzēt viņsaulē mītošos man ir iedzimta no vecmāmiņas puses.
Dārgo lasītāj, ja tev šis raksts šķita interesants, padalies ar to sociālajos tīklos!