Es dievinu vienkāršu, mājīgu un patiesi sirsnīgu ēdienu. Šodien vēlos ar jums padalīties ar recepti, ko mūsu ģimenē mīl visi — no mazākajiem līdz lielajiem
Tie ir cepti jaunie kartupeļi. Nekā lieka, viss pavisam vienkārši, bet tik garšīgi, ka nav iespējams apstāties! Turklāt nav jāvāra iepriekš — viss notiek ātri un vienā pannā. Un beigās jūs gaida neticami garda mērce ar bekonu, kas padarīs kartupeļus pavisam īpašus. Tātad — iekārtojieties ērti, es visu pastāstīšu kā ir! Zemāk vel viena izcila recepte. Nepalaid garām.
Kā cept jaunos kartupeļus, lai garša kā pie vecmāmiņas laukos
Pirmais un galvenais — šai receptei vajag jaunus kartupeļus. Pašus, pašus svaigākos, maziņus, ar plānu miziņu. Zināt, tādus, kurus pat negribas mizot, un — mazs “spoileris” — arī nevajag! Vienkārši izvēlieties pēc iespējas mazākus kartupeļus. Ja gadās nedaudz lielāki — nekas traks, pārgrieziet uz pusēm.
Nomazgājam kartupeļus zem tekoša ūdens. Bet ne tikai noskalojam — ņemam trauku mazgāšanas sūkli un kārtīgi ar raupjo pusi noberžam katru bumbuļi. Miziņa plāna, netīrumi pazudīs viegli, bet garša saglabāsies. Tas vispār ir viens no noslēpumiem — kartupeļus labāk nemizot, jo ar miziņu tie apcepas īpaši gardi un aromātiski.
Nosusinām kartupeļus ar papīra dvieļiem. Svarīgi, lai nebūtu mitruma — tad tie labāk apbrūnināsies. Tagad liekam pannu uz uguns. Uzkarsējam augu eļļu un pievienojam nelielu gabaliņu sviesta aromātam. Kad eļļa kārtīgi uzkarst, liekam iekšā mūsu mazos kartupelīšus.
Aizveram pannu ar vāku un cepam uz nedaudz zemākas par vidēju uguns, ik pa laikam apmaisot. Galvenais — nesteigties. Kartupeļiem jācepas, nevis jāsausējas. Pēc kādām 20 minūtēm zem vāka tie jau būs gandrīz gatavi ar skaistu zeltainu garoziņu.
Tagad vāku noņemam. Te sākas maģija — pievienojam sakapātu jauno ķiploku un lociņus. Jā, tieši jaunos! Ar tiem garša ir pavisam citāda! Nedaudz sāls, svaigi malti melnie pipari, un turpinām cept bez vāka, lai viss kārtīgi apbrūninās.
Un tagad slepenais “triks”: skābais krējums! Kad kartupeļi jau gandrīz gatavi, pievienoju 1–2 ēdamkarotes skābā krējuma. Vienkārši lieku to pannā, samaisu un vēl cepu minūti. Rezultāts ir kas starp ceptiem un sautētiem kartupeļiem, bet ar tādu garšu, ka vārdiem nevar izstāstīt. Krējums viegli apcepas, un visa kartupeļu virsma pārklājas ar maigu, krēmīgu mērci. Mmm…
Un pašās beigās, kad kartupeļi ir zeltaini, mīksti iekšpusē un kraukšķīgi ārpusē — pievienojam daudz, ļoti daudz svaigas dilles. Tiešām netaupiet. Dilles padara šo vienkāršo ēdienu par īstu vasaras maltīti. Nu un, protams, vēl vairāk dilles. Es vispār esmu zaļumu fane, īpaši šādos ēdienos — pieberu kārtīgi ar kausiem!
Ja jums nepatīk krējuma mērcītes vai vienkārši vēlaties vieglāku maltīti — var arī iztikt bez krējuma. Garša no tā necietīs, vienkārši kartupeļi būs vēl kraukšķīgāki un “klasiskāki”. Gatavošana paliek tā pati: izmantojam mazos jaunos kartupeļus — veselus vai pārgrieztus, ja lielāki;
-mazgājam ar birsti/sūkli, nemizojam;
-cepam sākumā zem vāka eļļas un sviesta maisījumā;
-ik pa laikam apmaisām, lai brūni no visām pusēm.
-Kad kartupeļi ir mīksti iekšpusē un ar zeltainu garoziņu ārpusē — noņemam vāku. Tad pievienojam sakapātu jauno ķiploku, lociņus, sāli un piparus pēc garšas, un beigās — dilles, daudz dilles! Un viss! Bez krējuma — tikai aromātiski, kraukšķīgi cepti kartupeļi, piesūkušies ķiploku un vasaras zaļumu garšas.
Mērce: Un ja vēlaties šo vienkāršo cepto kartupeļu ēdienu pārvērst par ko restorāna līmeņa — pagatavojiet mērci ar bekonu un saldajiem krējumu. Tā ir neticami aromātiska, sātīga un ideāli sader ar kartupeļiem. Lūk, kā es to daru. Jums vajadzēs:
Bekons — 150 g
Saldais krējums (20%) — 250–300 ml
Sīpols — 1 gab.
Svaigas dilles — pēc garšas
Pagatavošana:
1.Bekonu sagriežam strēmelēs vai kubiņos un liekam uz sausas pannas, cepam līdz zeltainumam. 2.Pievienojam sagrieztu sīpolu (pusgredzenos vai ceturkšņos), cepam kopā līdz mīkstam. 3.Pielejam saldo krējumu, samazinām uguni līdz vidējam. 4.Pievienojam smalki sakapātas dilles. 5.Sautējam līdz mērce nedaudz sabiezē — apmēram 5–7 minūtes. Gatavs!
Aplejam ar šo mērci mūsu kartupeļus… un viss. Tā vairs nav tikai piedeva — tā ir pilnvērtīga, garšīga un ļoti mājīga maltīte, kuru gribas ēst ar karoti tieši no pannas.
Šī ir mana recepte — ar vienkāršām sastāvdaļām, bet ar dvēseli. Man ļoti patīk to gatavot vasarā, kad kartupeļi un zaļumi vēl tikko no dārza. Aromāti virtuvē kā svētki! Noteikti pamēģiniet — un, ja patiks, pastāstiet, kā jums sanāca.
Varbūt arī jums ir savi triki, kā gatavot jaunos kartupeļus? Padalieties komentāros — vienmēr interesanti uzzināt, kā gatavo citi!
