Māte nevainīgo meitu dzina pie ginekologa pēc katras diskotēkas. Izlasot stāsta beigas knapi turējos, lai pilnā balsī nesāktu smieties

Pārbaudē atklājās, ka Ieviņa joprojām bija nevainīga kā jaundzimis bērns. Tātad viņa nav stāvoklī. Bet Jānis nolēma atriebties par vilšanos – viņš nodeva mātei nosūtījumu analīzei, lai pārbaudītu, vai Ieviņai ir grūta vai ne. Māte, kas jau tā nervozēja, nonāca pirms infarkta stāvokli.

Bet kāds gan bija ārsta pārsteigums, kad analīzes nepārprotami parādīja – Ieviņa ir stāvoklī. “Protams, laboratorijas asistents kļūdījās,” Jānis nolēma. Un pasūtīja atkārtotu pārbaudi, slepeni izbaudot Ieviņas mammas sejas izteiksmi, uzzinot par notikušo.

“Dakterīt vienkārši vairs mūs tā nebiedē, un mēs tevi vairs netraucēsim,” pauda Ieviņas mamma.

Jānis bija spiests iedzert validolu, jo rezultāts atkal bija pozitīvs. Vajadzēja zvanīt laboratorijai un izrakstīt kārtējo nosūtījumu.

Pēc nākamo rezultātu nākšanas fiziski spēcīgākie kolēģi atturēja neadekvāto Jāni, kurš mēģināja ielauzties laboratorijā un, maigi izsakoties, “nogalināt” laborantus. Vari minēt trīs reizes, kāds bija analīžu rezultāts? Pareizi – Ieviņa bija stāvoklī.

Ieviņas apskates laikā laikā Jānis pavadīja vismaz pusstundu blakus jaunietei,  mēģinot saprast, caur kuru atveri viņa varētu palikt stāvoklī. Netika atrasts piemērots diametrs, tāpēc jauniete tika nosūtīta uz ultraskaņas skenēšanu.

Pagāja smagas gaidīšanas dienas, situācija novērojošajai dakterei nedeva atpūtu … Pirmo reizi uz pieņemšanu pie ginekologa Ieviņa ieradās bez mātes: “Mammai bija slikti ar sirdi, viņa tiek novērota pēc ultraskaņas veikšanas”.

Kad Jānis izlasīja ultraskaņas veidlapu, viņam radās vēlme apgulties, jo dokumentā bija rakstīts: “ viens dzīvs auglis, termiņš 10 nedēļas” Tad man ienāca prātā, ka mans draugs ir saskāries ar iepriekš nezināmu nevainīgās ieņemšanas gadījumu, tāpēc kļūs slavens ar to, ka viņa paciente iznēsājusi savā dzemdē jaunu Jēzu Kristu, saņems Nobela prēmiju,  vai arī, ja pavisam nepavisam neveiksies – nonāks trako mājā.

Es vairs nemocīšu lasītāju ar minējumiem, tāpat kā mans draugs nesāka mocīt mani.  Visam izrādījās skaidrojums. Izrādās, ka Ieviņa jau sen tikās ar jaunu vīrieti, taču viņi netika tālāk par petingu, atceroties par pastāvīgajiem ginekoloģiskajiem izmeklējumiem. Bet viss, pat petings, mēdz apnikt, jo ik ikvienai apnikušai lietai nepieciešama dažādība.

Rezultātā seksuāli nobriedušais, bet intelektuāli zemas attīstības pāris, izmantojot šļirci, radīja jaunu brīnumu medicīnā. Kā paskaidroja topošie vecāki, viņi skatījās televīzijas pārraidi par liellopu mākslīgo apsēklošanu un nolēma to izmēģināt uz savas ādas. Tā kā abus intelektuāli var  pielīdzināt auniem, viss izdevās.

Šim stāstam ir laimīgas beigas – mīlnieki sarīkoja kāzas, nolēma iznēsāt bērnu, Jāni uzaicināja kļūt par laulību liecinieku un gaidāmā mazuļa krusttēvu. Pats Jānis domā par steidzamu pāriešanu uz citu darbu – jo esošā darbavieta prasīs, lai viņš novērotu Ieviņu visu grūtniecības laiku un veiktu pēcdzemdību aprūpi, un tad vēl, iespējams, ka piedzims meitiņa…