Man 20, vīram – 40. Neviens netic, ka apprecējos mīlestības dēļ

Kolēģi noreaģēja tā, kā biju paredzējusi. Liela daļa cilvēku uzskatīja, ka apprecējos ar viņu tikai tādēļ, ka viņš ir direktora vietnieks. Taču cilvēki nepievērsa uzmanību tam, cik ļoti smagi es strādāju. Reizēm es skraidīju no viena klienta pie cita, lai tikai piedāvātu sadarbības iespēju. Protams, ka par manu paaugstinājuma iemeslu visi uzskatīja to, ka esmu savaldzinājusi uzņēmuma vadošo vīrieti. Neviens nevēlējās saprast, ka mēs tiešām viens otram patīkam, neņemot vērā sociālo statusu un gadu starpību.

Vēl briesmīgāks ir fakts, ka mana mamma domāja tieši tāpat. Kad es ar Jāni sāku tikties, mana mamma vienkārši centās pierādīt man to, ka viņš vienkārši vēlas paspēlēties ar jaunu meiteni.

Nesaprašana no apkārtējiem saasinājās pēc tam, kad mēs paziņojām par precībām. Mamma man teica, ka es noteikti esmu iekritusi, paliekot stāvoklī. Viņa mēģināja mani pārliecināt, ka Jānis mani pametīs un atstās ar bērnu, bet jau pēc tam vēlāk sāka lasīt man morāli par izsargāšanos.

Man kaut kā izdevās māti pārliecināt par to, ka neesmu stāvoklī, bet tad viņa turpināja man lasīt morāli par pilnīgi ko citu. Viņa mani mēģināji pārliecināt, ka es sabojāšu savu dzīvi ar tik vecu vīrieti blakus.

Mamma sāka sūdzēties par mani savām draudzenēm, sakot, ka es tikai naudas dēļ grasos precēties, ka esmu pilnībā izkūkojusi prātu. Ja godīgi, tad mamma ar draudzenēm ļoti nelāgi par mani izteicās. Ar laiku es vienkārši pārtraucu kontaktēties ar ģimeni.

Ar kolēģu nejaukajiem skatieniem un klusēšanu brīdī, kad ierodos telpā, es vēl varu samierināties. Visgrūtāk ir pieņemt to, ka man vistuvākie un vismīļākie cilvēki uzskata, ka es to daru tikai mantkārības dēļ. Vai tad pasaule tiešām ir kļuvusi tik ļauna, ka nepieļauj iespēju, ka cilvēki precas mīlestības dēļ?

Avots