Viņš norāda, ka kartes numura paslēpšana vai pilnīga noņemšana noteikti palīdzētu samazināt krāpšanas risku, taču uzsver, ka galvenā problēma tomēr nav tehnoloģijās, bet cilvēku neuzmanībā – klienti paši dažkārt atklāj krāpniekiem būtisku informāciju, piemēram, internetbankas paroli, kartes PIN kodu vai veic klikšķus uz viltus saitēm.
Tādēļ svarīgākais uzdevums ir ne tikai pilnveidot kartes drošības risinājumus, bet arī izglītot iedzīvotājus un regulāri informēt viņus par krāpnieku darbības metodēm, lai cilvēki paši spētu atpazīt riskus un no tiem izvairīties.
“SEB” bankas pārstāvis Gintauts Giržadas skaidro, ka pašlaik nav noteikts konkrēts datums, kad jaunās “Mastercard” kartes, kas paredz numura slēpšanu vai pilnīgu izņemšanu, tiks ieviestas Baltijas valstīs. Visticamāk paredzēts pārejas periods, kura laikā klientiem esošās kartes tiks nomainītas pakāpeniski, beidzoties to derīguma termiņam.
Savukārt “Swedbank” pārstāvis Ģitis Verčinsks norāda, ka banka jau šobrīd ievēro visas starptautisko maksājumu karšu organizāciju tehniskās prasības, kas nosaka stingrus drošības standartus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši norēķinu drošībai – maksājumi ar viedierīcēm tiek veikti, izmantojot tokenizētus kartes datus, biometrisko pārbaudi un tūlītējus paziņojumus par visiem darījumiem, tādējādi būtiski samazinot iespēju, ka kāds varētu ļaunprātīgi izmantot kartes informāciju.
Eksperti uzsver, ka līdzīgas izmaiņas varētu sagaidīt arī “Visa” karšu lietotāji, jo maksājumu organizācijas parasti ievieš vienādus vai līdzīgus drošības risinājumus. Tokenizētie maksājumu veidi, piemēram, “Google Pay” un “Apple Pay”, kur reālie kartes dati netiek izmantoti un maksājumi tiek apstiprināti biometriski, kļūst arvien populārāki un tiek uzskatīti par vieniem no drošākajiem risinājumiem.
Pētījumu rezultāti atklāj, ka Baltijas valstīs 2024. gadā ļoti liela daļa iedzīvotāju saskārās ar krāpnieciskiem mēģinājumiem. Lietuvā šādu gadījumu pieredzējuši 79% iedzīvotāju, Latvijā – 85%, bet Igaunijā – 86%, liecina kompānijas “Norstat” apkopotā statistika. Kā norāda “Luminor” bankas eksperts Lins Sadeckas, Lietuvā šādas situācijas notiek nedaudz retāk nekā Latvijā un Igaunijā, taču kopējās atšķirības nav būtiskas – krāpnieki kaitē cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, profesijas vai ienākumu līmeņa.
Lasi vēl: Sinoptiķi ieskicē ainu uz ziemas sākumu: izskan informācija, kad varam gaidīt jau pirmo sniegu
Interesanti, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem pat nedaudz biežāk kļūst par krāpnieku mērķi nekā tie, kuri pelna vairāk, taču risks pastāv ikvienam. Tikai aptuveni 8% Baltijas valstu iedzīvotāju nekad nav saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem.
