Latvijas skarbā realitāte: plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem sasniedz kritisku robežu, tiek atklātas naudas summas

Latvijas mājsaimniecību ienākumu līmenis turpina pieaugt. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2024. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi sasniedza vidēji 950 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Tas ir par 102 eiro jeb 12,0 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus apkopotā statistika atklāj ievērojamas ienākumu atšķirības starp dažādām mājsaimniecību grupām. Turīgāko mājsaimniecību ienākumi 2024. gadā sasniedza 2 084 eiro uz vienu personu mēnesī, kamēr trūcīgāko mājsaimniecību rīcībā bija vien 317 eiro mēnesī.

Salīdzinot Latvijas reģionus, visaugstākais ienākumu līmenis pērn bija vērojams Rīgā. Galvaspilsētas reģionā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi sasniedza vidēji 1 135 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt pašā Rīgā – 1 090 eiro. Augstāki ienākumi nekā vidēji valstī bija arī Zemgalē, kur tie sasniedza 866 eiro mēnesī, kā arī Kurzemē – 816 eiro mēnesī. Vidzemē mājsaimniecību ienākumi veidoja vidēji 800 eiro mēnesī.

Pretstatā tam viszemākais ienākumu līmenis tika fiksēts Latgalē, kur mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija tikai 673 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Ienākumu līmenis būtiski atšķiras arī atkarībā no izglītības un nodarbinātības. Mājsaimniecībās, kur galvenais ienākumu guvējs bija persona ar augstāko izglītību, vidējie ienākumi sasniedza 1 213 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecībās, kur galvenais ienākumu avots bija algots darbs, ienākumi veidoja vidēji 1 067 eiro mēnesī.

Salīdzinoši augsti ienākumi pērn bija arī darbspējas vecuma iedzīvotājiem līdz 64 gadiem, kuri dzīvo vieni — viņu rīcībā esošie ienākumi sasniedza vidēji 1 256 eiro mēnesī.

Pretēji augstāko ienākumu grupām viszemākais ienākumu līmenis bija mājsaimniecībās, kur galvenais ienākumu guvējs atradās darba meklējumos un bija bez darba. Šādās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza tikai 435 eiro mēnesī.

Salīdzinoši zemāki ienākumi bija arī pensionāru mājsaimniecībām, kur lielāko daļu ienākumu veidoja pensijas – vidēji 625 eiro mēnesī. Tāpat ierobežotāki ienākumi bija mājsaimniecībās, kur galvenajam pelnītājam izglītības līmenis nepārsniedza pamatskolas izglītību — 654 eiro mēnesī uz vienu personu.

Vienlaikus Latvijā turpina palielināties ienākumu plaisa starp turīgākajām un trūcīgākajām mājsaimniecībām. 2024. gadā vistrūcīgāko mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija vidēji 317 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr visturīgākajās mājsaimniecībās tie sasniedza 2 084 eiro mēnesī. Tādējādi ienākumu atšķirība pieauga līdz 6,7 reizēm, salīdzinot ar 6,3 reizēm 2023. gadā.

Savukārt mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem rīcībā esošo līdzekļu apmērs svārstījās robežās no 569 līdz 1 094 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Palielinoties mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, 2024. gadā pieauga arī nabadzības riska slieksnis. Vienas personas mājsaimniecībai tas sasniedza 699 eiro mēnesī, salīdzinot ar 641 eiro 2023. gadā. Savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis pērn pieauga līdz 1 468 eiro mēnesī (gadu iepriekš – 1 346 eiro).

Nabadzības riskam 2024. gadā bija pakļauti 404 tūkstoši iedzīvotāju jeb 22,0 % no Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedza 699 eiro uz vienu personu mēnesī. Salīdzinājumam – 2023. gadā šis rādītājs bija nedaudz zemāks un veidoja 21,6 % iedzīvotāju.

Analizējot situāciju reģionālā griezumā, viszemākais nabadzības risks bija vērojams Rīgas reģionā, kur nabadzības riskam bija pakļauti 15,6 % iedzīvotāju, savukārt pašā galvaspilsētā – 17,3 %. Turpretī visaugstākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars tika konstatēts Latgalē, kur tas sasniedza 35,8 %. Vidzemes reģionā nabadzības riskam bija pakļauti 26,8 % iedzīvotāju, Kurzemē – 25,1 %, bet Zemgalē – 22,8 %.

No dažādiem mājsaimniecību tipiem vismazāk nabadzības riskam bija pakļautas ģimenes ar diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esošiem bērniem, kur šis rādītājs bija 7,0 %, kā arī mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu – 9,8 %. Savukārt visaugstākais nabadzības risks saglabājās vecāka gadagājuma iedzīvotājiem – 65 gadus veciem un vecākiem –, kuri dzīvoja vieni, kur nabadzības riskam bija pakļauti 63,2 % šīs grupas.