Latvijas ekonomika “iekāpj” mīnusos

Ekonomika gada trešajā ceturksnī saruka par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrā aplēse par iekšzemes kopproduktu. Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.

Pārdošanas apjoma kritums no otrā ceturkšņa uz trešo ceturksni bija 1,7%. Tas ir lielāks, nekā mēs domājām. CSP vēl nav apkopojusi visus datus, tāpēc iespējams, ka pēc kāda laika pārskatīs IKP rādītāju un var izrādīties, ka kritums bijis mazāks.

Tas pats notika ar otrā ceturkšņa datiem. Dzīves dārdzība Latvijā un visā Eiropā kļūst arvien dārgāka, kas kavē ekonomikas izaugsmi. Ekonomika Latvijā bremzējas, iedzīvotājiem tērējot mazāk, eksportam sarūkot, investoriem kļūstot piesardzīgākiem.

Grūtākais laiks šobrīd ir apstrādes rūpniecībai, liecina CSP provizoriskās aplēses. Veicot papildinājumu, īpašuma vērtība samazinājās par 3,9%. Paredzams, ka būvniecības aktivitāte saglabāsies zema, jo līgumi un plāni tiek pārskatīti augsto būvniecības izmaksu dēļ. Apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi sākuši samazināties, reaģējot uz pasūtījumu skaita atslābumu, tostarp eksporta tirgos.

Mēs darbojāmies mazāk termoelektrostaciju un saražojām mazāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā gadā augsto gāzes cenu un nepieciešamības taupīt resursus dēļ. Pakalpojumu sektors turpināja pieaugt par 1,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Tas ir daudz lēnāks nekā iepriekš. Par stabilāku sniegumu, iespējams, liecina biznesa pakalpojumi, kas nebija īpaši paredzēti Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Iedzīvotājiem sniegtajos pakalpojumos ir lielākas svārstības. Inflācija izraisa cenu kāpumu, kas nozīmē, ka mums ir jātērē vairāk naudas, lai iegādātos tādu pašu preču un pakalpojumu daudzumu. Inflācijas koriģētajiem patērētāju tēriņiem pēdējos mēnešos ir tendence samazināties, liecina bankas karšu maksājumi.

Mazumtirdzniecības dati liecina, ka cilvēki kopumā tērē mazāk naudas. Septembris bijis pozitīvs izņēmums, visticamāk, tāpēc, ka cilvēki pensiju saņēma divās daļās, nevis vienā. Pēc Covid ierobežojumu atcelšanas pavasara un vasaras mēnešos cilvēki varēja vairāk izklaidēties un izklaidēties, kā rezultātā pieauga tēriņi atpūtai, izklaidei un ceļojumiem.

Šķiet, ka pašreizējā tendence mainās, un pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem atkal samazinās. Iemesls tam ir ne tikai gadalaiku dēļ, bet arī tāpēc, ka cilvēki sāk krāt naudu. Ietaupiet naudu par lietām, kas jums patiesībā nav vajadzīgas.

Ietaupījumi, kurus mēs piedzīvojam, visticamāk, sasniegs maksimumu aukstākajos mēnešos, kad cilvēki patērēs vairāk siltuma, kas atspoguļosies viņu rēķinos. Oktobris vēl bija diezgan silts, kas saudzēja iedzīvotāju maciņus. Ekonomika jau ir sliktā stāvoklī, un tā turpinās pasliktināties nākamos divus ceturkšņus. Valsts atbalsts Latvijā un mūsu tirdzniecības partnervalstīs samazinās krituma dziļumu. Prognoze vēsta, ka slikts laiks neturpināsies ļoti ilgi un nebūs arī ļoti slikti.

Ekonomika sāks uzlaboties pavasarī, kad iedzīvotājiem vairs nebūs jāmaksā par apkures rēķiniem.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment