Pēc 16 dzīves gadiem ārpus Latvijas Elvīra atzīst, ka emigrācijas ceļš nebūt nav bijis kļūda — tas devis gan jaunu spēku, gan iespēju nodrošināt labāku dzīves līmeni nekā dzimtenē.
“Esmu pabijusi ASV, Meksikā, Kubā, Tenerifē, Grieķijā, Spānijā, Parīzē, bet pagājušā gada martā pat veselu mēnesi dzīvoju Kanādā,” stāsta pensionāre. “Darbs sēņu fabrikā gan bija ļoti smags — pastāvīgs aukstums un monotons ritms. Latvijā bieži domā, ka ārzemēs mēs pelnām milzu naudu, taču realitāte ir pavisam citāda.”
Elvīra uz emigrāciju devās 52 gadu vecumā – vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Tomēr galvenais iemesls nebija britu pensija.
“Latviju pametu, jo tolaik saskāros ar finansiālām grūtībām,” viņa atklāj. “Biju parādā vairākām iestādēm, un tolaik tā bija izplatīta parādība. Šīs saistības man nācās atmaksāt ilgstoši. Ja dzīvē būtu otrā iespēja, es noteikti mēģinātu izvairīties no šādām situācijām. Reizēm ir ļoti smagi tikt galā ar finansiālajiem pienākumiem.”
Kad un vai vispār atgriezties Latvijā, Elvīra vēl nav izlēmusi. Pašlaik viņa cenšas piepildīt ikdienu ar aktivitātēm — ir sākusi adīt, raksta stāstus par dzīvi emigrācijā, daudz brauc ar velosipēdu, ceļo, sporto un vienkārši izbauda brīvību.
Finansiālās rūpes viņu šobrīd neskar — nav jāuztraucas par īri vai pārtikas izdevumiem, jo viņa jūtas pietiekami nodrošināta.
“Cik noprotu, šīs problēmas vairāk attiecas uz pensionāriem Latvijā,” piebilst Elvīra. “Skumji…”
