Kā inde nokļūst produktos?
Visīstākie čempioni botulisma piegādē organismam ir sēņu konservi. Izskaidrojums tam ir vienkāršs: apkārtējā vidē ir ļoti daudz izraisītāja sporu. Rudenī kopā ar sēnēm tiek savāktas arī augsnes daļiņas, kuras, sēnes apstrādājot, pilnībā nomazgāt praktiski nav iespējams. Turklāt sēņu olbaltums, kas ir identisks dzīvnieku olbaltumam, ir kā radīts ierosinātāja attīstībai. Lai arī pirms konservēšanas sēnes tiek vārītas, sporas, nonākušas katliņā kopā ar augsni, neaiziet bojā.
Toties visi pārējie mikrobi tiek iznīcināti, līdz ar to novērsta arī jebkāda “konkurence”.
Vārīšanas procesā no produkta tiek izvadītas arī visas gāzes, skābekli ieskaitot.
Kad sēņu burciņa hermētiski aizvākota, ierosinātājam ir radīti maksimāli labvēlīgi apstākļi spēcīgās indes sintezēšanai. Nu ir vajadzīgs tikai laiks, lai toksīns uzkrātos. Ledusskapī vai pagrabā, kur vidējā temperatūra ir +3 grādi, inde būs gatava pēc pusotra vai diviem mēnešiem, bet istabas temperatūrā – jau pēc nedēļas.
Botulisma toksīna piegādātāji nav tikai sēnes, bet ikviens pārsvarā mājas vai amatnieciskos apstākļos ilgstošai uzglabāšanai sagatavots produkts.
Kā izsargāties?
Simtprocentīga garantija nesaindēties ir, ja uzturā tiek lietoti tikai svaigi produkti. Visi pārējie ieteikumi ir tikai nosacīti.
Derīgi zināt, ka atšķirībā no sporām botulisma toksīns vārot sadalās. Tas nozīmē, ja konservēto produktu vēlreiz uzvāra, toksīns aiziet bojā. Jautājums tikai – cik baudāms pēc šādas procedūras būs galaprodukts. Var praktizēt arī tā saukto daudzkārtējo konservēšanu, piemēram, uzvārītās sēnes ieliek burkā un aizver ar pagaidu vāciņu, bet pēc pāris dienām to atkal atver un sēnes vēlreiz uzvāra. Ja šādu atkārtotu vārīšanu veic trīs reizes, ierosinātājs to neiztur un beigu beigās aiziet bojā. Diemžēl arī šī metode nedod simtprocentīgu garantiju.
Simptomi
Botulisms nav infekcija, bet gan saindēšanās, tātad – nav arī lipīgs. Bīstamu šo saslimšanu padara tas, ka to ir grūti diagnosticēt. Inkubācijas periods ilgst no 12 līdz pat 36 stundām, un šajā laikā cilvēks nejūt nekādu diskomfortu. Pēc tam var parādīties caureja, vemšana, īslaicīgas sāpes vēderā, taču arī tas viss ātri pāriet. Ķermeņa temperatūra nepaaugstinās, un nespēks, kas drīz vien iestājas, arī nevedina uz domām, ka vajadzētu aiziet pie ārsta.
Nākamās pazīmes jau ir daudz satraucošākas: pasliktinās redze (veidojas migla acu priekšā, nav iespējams lasīt, viss dubultojas) un mute kļūst sausa. Tālāk viss attīstās ļoti strauji. Tiek traucēta rīšana – iesākumā rodas sajūta, ka aiz krūškaula izveidojies kamols, pēc tam kļūst grūti norīt cietu barību.
Parasti cilvēki domā, ka cēlonis ir sausa mute, uzdzer ūdeni, un iesākumā tas arī palīdz. Bet tikai uz īsu laiku, jo drīz vien vispār neko nav iespējams norīt. Balss kļūst aizsmakusi, bet valoda – neskaidra. Saslimšana it kā sākas no augšas un virzās uz leju: vispirms tiek skartas acis, tad mēle, rīkle…
Visbeidzot skarti tiek elpošanas muskuļi, un sākas smakšana. Parasti no pirmās saindēšanās simptomu izpausmes brīža līdz maksimālajam paiet ne vairāk kā divas diennaktis. Pašizārstēties no botulisma nav iespējams, tāpēc ārsta palīdzība nepieciešama jo agrāk, jo labāk – līdzko parādījušies iespējamās saindēšanās pirmie simptomi.