Bērnība: Šajā dzīves posmā ir svarīgi veidot veselīgus dzīves paradumus, kas ietver sabalansētu uzturu un fiziskās aktivitātes. Šie faktori ir pamats vēža riska mazināšanai. Bērni līdz desmit gadu vecumam ir vairāk pakļauti apdraudējumiem, ko rada saules iedarbība un dažādi kancerogēni (cigarešu dūmi, automašīnu izplūdes gāzes u.c.), kā arī dažādas ķīmiskās vielas (pesticīdi, BPA saturoši iepakojumi u.c.). Meitenēm ( no 12 gadu vecuma) jāsaņem vakcīna pret HPV – cilvēka papilomas vīrusu, tādējādi samazinot risku nākotnē saslimt ar dzemdes kakla vēzi (imunizācijas kalendāra ietvaros šo vakcīnu apmaksā valsts).
Pusaudžu vecums: Šis ir kritisks posms cilvēka dzīvē, kurā veidojas uzvedība, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi – smēķēšana, alkohola lietošana, neveselīgs uzturs – katrs no šiem aspektiem palielina risku saslimt ar vēzi. Svarīga šajā posmā ir seksuālā audzināšana, lai izglītotu kā sevi pasargāt no HPV – cilvēka papilomas vīrusa un HIV – cilvēka imūndeficīta vīrusa, kas abi ir vēža riska faktori. Pusaudžu gados parasti samazinās fizisko aktivitāšu regularitāte, tāpēc, lai mazinātu risku saslimt ar vēzi, pusaudzim jāpaliek fiziski aktīvam.
Brieduma gadi: No 25 gadu vecuma sievietēm jāpiedalās dzemdes kakla vēža profilaktiskajā pārbaudē (pārbaude jāveic reizi trijos gados, to apmaksā valsts) un regulāri jāapmeklē ginekologs. Personām, kurām ir augsts risks saslimt ar mutes vēzi (smēķētājiem) vajadzētu veikt profilaktiskas pārbaudes. Tāpat šajā vecuma posmā ir svarīgi regulāri pārbaudīt savu kopējo veselības stāvokli, vismaz reizi gadā apmeklējot ģimenes ārstu.
50+ un senioru gadi: Sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 gadiem ir jāveic zarnu vēža profilaktiskā pārbaude (tā jāveic reizi gadā, vēršoties savā ģimenes ārsta praksē, pārbaudi apmaksā valsts). Sievietēm vecumā no 50 gadiem jāveic krūts vēža profilaktiskā pārbaude (tā jāveic reizi divos gados, pārbaudi apmaksā valsts).
[…] Lasi arī: Kas jāzina katrā vecumā, lai mazinātu vēža risku […]