Var pielietot dažādus paņēmienus:
– Ābolu gatavību noteikt brīdī, kad nokrīt pirmie veselie augļi. Šis ir ļoti neprecīzs veids, jo visbiežāk īstais ražas vākšanas laiks tā tiek nokavēts;
– Skatīties pēc sēklu iekrāsošanās. Kad sēklas sāk mainīt krāsu no pilnīgi baltām uz brūnām, auglis sasniedzis gatavību. Tomēr arī ar šo paņēmienu ražas novākšanu var gan sasteigt, gan nokavēt, jo katrai šķirnei sēklu iekrāsošanās ir ļoti individuāla.
– Joda-cietes tests – visdrošākais. Uzpilinot joda-spirta šķīdumu, jāvēro reakcija – jo intensīvāk un vienmērīgāk pārgrieztās ābolu pusītes iekrāsojas, jo negatavāks ābols. Āboliem nogatavojoties, sākas cietes pārvēršanās cukuros, tādēļ pārgrieztais ābols iekrāsosies arvien mazāk. Gatavības skalu ar šo metodi parasti izsaka ballēs no 1-10. Viena balle – pavisam negatavs ābols ar lielu cietes daudzumu, kas intensīvi un vienmērīgi iekrāsojas līdz pat ābola serdei un nav gatavs vākšanai. Vākšanas gatavībā ir āboli no 3-5 ballēm jeb brīdī, kad trešdaļa ābola virzienā no serdes vairs neiekrāsojas. Pie 4 ballēm ap serdi jau izveidojušies cukuri, ābols vairs neiekrāsojas, pārējā daļa iekrāsojas nevienmērīgi. No 6-8 ballēm ābolus var vākt īslaicīgai uzglabāšanai. 9 balles – āboli ēšanas gatavībā. 10 balles – ābols vairs neiekrāsojas pilnīgi visā šķērsgriezumā un ir pārgatavojies.