Kāpēc Čārlija Čaplina atdusas vieta ir piepildīta ar biezu betona slāni: pārsteidzoši fakti par kuriem tika noklusēts

Čaplins nomira miegā 1977. gada 25. decembrī, Ziemassvētku naktī. 1978. gada martā z.ā.r.k.u. atraka un no k.a.p.s.ē.ta.s Šveicē nozaga divi bezdarbnieki imigranti, polis un bulgārs.

Viņi pieprasīja izpirkuma maksu par m.i.r.s.tī..g.aj.ā.m.. atliekām, taču drīz vien tika arestēti. Savukārt Čaplinu nācās apglabāt vēlreiz – bet šoreiz zem gandrīz divus metrus biezas dzelzsbetona kārtas, lai viņa mirstīgās atliekas turpmāk gulētu mierā un drošībā.

Čaplins ieguva pasaules slavu un grāmatā “Mana autobiogrāfija” dalījās savās pārdomās par to, kā cilvēks var gūt panākumus par spīti apstākļiem.

Pēc Čārlza domām, nepatikšanas, tāpat kā viss pārējais pasaulē, ir nepastāvīgas, par sevi nekad nav jākaunas, un neveiksmes ilgtermiņā nenozīmē absolūti neko, no tām tikai jāizdara pareizie secinājumi.

Lasi vēl: “Vai esat kādreiz piedzīvojis brīdi, kad šķiet, ka Visums mēģina ar jums sazināties, bet jūs vienkārši nevarat saprast, ko tas mēģina pateikt?”; Izvēlies kārti un uzzini

Bet, iespējams, galvenā patiesība, ko izteica Čārlijs Čaplins, izklausās šādi: “Ja jūs šodien nesmējāties, ņemiet vērā, ka diena ir zaudēta.”