Kāpēc agrāk pie sienas kāra paklājus un kāpēc patiesībā tas bija tik svarīgi

Kā rūpējās: no pagalma šķērskoka un sniega līdz “Čaikai” un ķīmiskajai tīrīšanai

Paklājam bija stabils kopšanas cikls, kas bija pārbaudīts ikdienā. Ikdienas tīrīšana — ar putekļu sūcēju (masveida modeļi kā “Čaika”, “Raketa”, “Vihŗ” kalpoja dzīvokļos gadiem), periodiska “izsišana” uz pagalma šķērskoka ar speciālu rotanga vai plastmasas sitamo, bet ziemā — “sniega pirts”: paklāju izklāja uz tīra, sausa sniega, tas viegli lika kristāliem iesūkt putekļus un taukus.

Ļoti reti lietu nodeva ķīmiskajā tīrīšanā: tur izņēma sarežģītus traipus, izlīdzināja, žāvēja pēc noteikumiem, lai izvairītos no sabojāšanas un saraušanās. Uz sienas kopšana bija vienkāršāka: putekļu mazāk, mehānisku bojājumu gandrīz nav, bet īpašnieki sekoja mikroklimatam — vēdināja, nekāra paklāju uz pastāvīgi mitras sienas, apstrādāja pret kodēm un glabāja pārvalkos pārvākšanās laikā, lai nesalauztu malu.

Lasi vēl: Nekādas mīklas – gatavojam izteiksmīgu, sulīgu mazkaloriju kaneloni no puraviem ar gaļas pildījumu

Montāža un drošība: kā karināja un kā to pareizi darīt mūsdienās

Klasiskā kļūda — pakārt smagu lietu uz viena naglas. Pareizā shēma — sadalīta slodze: koka līste vai slēpta montāžas plāksne gar augšējo malu, vairākas stiprinājuma vietas nesošajā pamatnē, lai izslēgtu malas plīsumus un “viļņus”.

Starp paklāju un sienu — plāna sprauga ventilācijai. Stūra istabās ar aukstām šuvēm — pamatne no plāna siltinātāja vai vismaz izolācijas starplikas, lai nepieļautu kondensāta veidošanos “zem paklāja”. Elektroinstalācijas drošība — acīmredzama prasība: neaizklāt rozetes un vadus, nelikt paklāju cieši pie sienas lampām ar karstām spuldzēm, izmantot drošus gaismas avotus.

Lasi vēl: Kāpēc alumīnija folijas ievietošana saldētavā ir revolucionārs risinājums, ko ir vērts izmēģināt

Kāpēc mode aizgāja 2000. gados un kāpēc paklāji atgriežas 2020. gados

Pēc 1990. gadiem “jaunā remonta” estētika izspieda sienas paklājus. Siltinātie apmetumi, krāsas, dekoratīvās plāksnes, ģipsis, tapetes krāsošanai, plastmasas logi un fasāžu siltināšana padarīja dzīvokļus siltākus un klusākus. Turklāt mainījās kultūras kods: paklājs uz sienas kļuva par “vecās sadzīves” marķieri.

Bet mode ir cikliska. 2010. un 2020. gados paklāji atgriezās interjeros — jau citā kvalitātē. Tos izmanto izvēlīgi, kā akcentu un mākslas objektu.

Mīti un realitāte: kāpēc “paklājs uz sienas” nav smieklīga arhaika, bet pragmatiska tradīcija

Bieži var dzirdēt, ka sienas paklājs ir pagātnes simbols, “estētiska kļūda”. Bet, ja skatās bez stereotipiem, tā parādīšanās un masveida izplatīšanās loģika ir saprotama un racionāla. Tas kompensēja tipveida mājokļa konstrukcijas trūkumus, palīdzēja ietaupīt uz remontiem, kalpoja kā ilglaicīga “ģimenes vērtība” un darbojās kā kultūras marķieris labklājībai.