Ogrē kāds vīrietis negaidīti izskrējis uz ceļa un tīši sadūries ar priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem, skatītājus radot neizpratnē par viņa motīviem. Izrādījās, ka šīs personas rīcību noteica apšaubāms nodoms iesaistīties krāpnieciskās darbībās, lai gūtu finansiālu labumu.
Lietotājiem bija līdzīga pārliecība kā aculieciniecei, kurš fiksēja krāpnieka darbības. Konkrēti, ir acīmredzams, ka indivīds tīši meklē kaitējumu ar nolūku pēc tam vērsties pie apdrošināšanas sabiedrības, lai saņemtu finansiālu atlīdzību.
Šāda naudas pelnīšanas taktika ir izplatīta ārvalstīs. Internets ir pārpildīts ar neskaitāmiem ierakstiem, kas demonstrē krāpnieciskus mēģinājumus publiskās ielās.
Apdrošināšanas kompānijas pārstāvji apgalvo, ka šāda līdzekļu iegūšanas metode, visticamāk, nedos pozitīvus rezultātus. Varas iestādes rūpīgi pārbauda negadījumus, padarot negadījuma simulāciju viegli nosakāmu.
“Īpaša jēga ko tādu darīt nav, jo daudzās mašīnās ir videoreģistratori, un, ja kas tāds notiek, apdrošinātāji pamana šmaukšanos,” saka Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Turklāt konkrētais Ogres sniegtais video nešķiet, ka tiek mēģināts nelikumīgi iegūt apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošināšanas kompānijas pārstāvis uzskata, ka šādi gadījumi ir reti vai pat ārkārtīgi reti. Krāpšanas paņēmienus bieži raksturo kā ievērojami sarežģītākus. Konkrētāk, indivīdi iegulda ievērojamu laiku stratēģiskās metodes, lai orientētos tiesiskajā regulējumā un birokrātiskajos procesos, lai izmantotu apdrošināšanas kompānijas.
Lasi vēl: “Vai jums patīk rotaslietas? Vai tev ir kāds favorīts?”; Uzziniet, kāds periods sākas jūsu dzīvē, izvēloties rotaslietas, kas jums patīk visvairāk
Neatkarīgi no apstākļiem Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vadītājs nevar atcerēties gadījumu Latvijā, kad privātpersona ar salīdzināmu metodi būtu veiksmīgi piespiedusi naudu.