Sablīvējums dārzā: pie kādām augļu kultūrām var stādīt citus augus, ko var kombinēt un ko labāk nē
Kombinētajā stādīšanā jāievēro vairāki svarīgi noteikumi: nedrīkst apspiest galveno kultūru, bojāt saknes, radīt noēnojumu vai izraisīt barības vielu trūkumu.
Stādīšana zem kokiem
Zem kokiem stumbra aplis paplašinās aptuveni par 50 cm gadā. Ar sablīvējuma stādījumiem drīkst aizņemt tikai tās vietas, kur vēl nav sakņu. Saknes nedrīkst pārrakt – tikai irdināt 5–12 cm dziļumā (jo tuvāk stumbram, jo seklāk). Zemenes stāda vismaz 1,5 m attālumā no stumbra, uz 3 gadiem. Viengadīgos ziedus un dārzeņus stāda, kamēr starprindās ir brīva vieta (apmēram 2–3 gadi).
Pēc tam rakt vairs nedrīkst – pieļaujama tikai zaļumu, augsnes sedzošo augu sēšana. Ogu krūmus (tāpat kā dekoratīvos) zem ābelēm un bumbierēm nestāda. Zāliena ierīkošana nepieciešama no ražas iegūšanas brīža; pie stumbra turpina nopļaut zāli un ravēt nezāles.
Pie zemenēm
Zemeņu rindās atļauts stādīt ķiplokus. Taču rudenī tos nedrīkst izrakt, kamēr zemeņu plantācija ir augoša. To drīkst darīt tikai pēc krūmu augšanas beigām. Starprindās pirmajā plantācijas pastāvēšanas gadā var sēt zaļumus, taču tā, lai lielās lapas neaizēnotu krūmus.
Zem ogu krūmiem
Starprindās pie jauniem upeņu un ērkšķogu krūmiem var stādīt kultūras, kam nepieciešama bieža apstrāde (tomātus, kāpostus). Labāk to darīt tā, lai netiktu sabradātas ogulāju saknes. Starp citu, tomāti atbaida ogulāju kaitēkli. Ogu starprindās var stādīt arī kartupeļus, vienā rindā. Noplicinātās augsnēs regulāri sēj zaļmēslojumam domātus augus, bet bez to ierušināšanas. Pie ērkšķogām un sarkanajām jāņogām var stādīt japāņu spireju (rindas malā).
Pie melnajām jāņogām – hortenzijas, jo tās arī mīl mitrumu un dod priekšroku auglīgai, viegli skābai augsnei. Irbeni (žemuļus) stāda atsevišķā rindā – tā to vieglāk aizsargāt no putniem, uzsedzot aizsargtīklu. Blakus stāda ilgmūžīgus dekoratīvus krūmus bez atvasēm un ērkšķiem (piemēram, filadelfus jeb jasmīnus). Melno aveni (bez atvasēm) jāstāda sniega bagātā vietā, blakus – mitrumu mīlošas kultūras.
Pie kultūrām ar atvasēm – avenes (kazenes)
Lai neapspiestu citus augus, aveņu stādīšanas laikā augsnē iedziļina ierobežotājus 50–60 cm dziļumā. Atvases var izgriezt ar plakano griezēju – kultūra nesabojāsies, taču var kļūt vājāka. Labāk avenes stādīt vienā rindā; ja divās – tad tikai ar 3 m atstarpi starp rindām. Starprindās pirmajos 2 gados, kamēr augi vēl jauni, var stādīt kāpostus, tomātus vai kartupeļus; lieliska izvēle ir ķirbji. Kad sākas ražošana, šo telpu apsēj ar daudzgadīgām zālēm un tās nopļauj.
Smiltsērkšķis un šeferdija. Cieš no sakņu bojājumiem. Ir arī dažas izturīgas šķirnes. Stāda dzīvžogā ar biezu mulčas kārtu (no zāles, lapām). Nepiestāda blīvi, aplaista reizi mēnesī. Smiltsērkšķi nav vēlams mēslot ar slāpekļa mēslojumu.
Irbene
Dzīvžoga augs, kam galvenā kopšana nepieciešama jaunā vecumā. Atvases aug aktīvi un krūms būtiski paplašinās. No atvašu izgriešanas irbene necieš. Blakus, dienvidu pusē, var stādīt sausumu izturīgus augus (ērkšķogas, sarkanās jāņogas), daudzgadīgas zāles. Ja augs tiek veidots, pieļaujama arī ilgmūžīgu dekoratīvo krūmu stādīšana.
Mežrozīte
Stāda atsevišķi, plašās grupās (2–3 šķirnes apputeksnēšanai). Vislabāk – dārza stūrī. Augs ir neizvēlīgs un ilgmūžīgs. Atvases viegli likvidējamas – tās nogriež zem augsnes līmeņa. Periodiski izcērt vecos krūmus. Mežrozīti labāk neblīvēt ar citiem augiem – kultūra ir spēcīga, to gandrīz neveido. Krūmi ir augsti – zem tiem citi stādījumi aizies bojā.
Lasi vēl: Kā pareizi sautēt gulašu, lai gaļa būtu maiga un mīksta, nevis sausa un staipīga
Citronliāna
Ļoti ilgmūžīgs augs, ziemā nav jāsedz. Atvases viegli iznīdējamas – pavasarī tās var izmantot kā stādāmo materiālu vai apgriezt zem augsnes līmeņa. Citronliānu bieži stāda pie balstiem, līdzās skaistiem, ilgmūžīgiem krūmiem, kas neprasa kopšanu (piemēram, filadelfiem). Tos var izvietot tuvu – 50–80 cm attālumā. Nedrīkst stādīt citronliānu pie kokiem vai skujkokiem – tā tos apvij, koki sāk dzeltēt un pakāpeniski aiziet bojā.
Kadiķis un bumbiere
Šī kompānija noteikti nav vēlama, jo bumbiere iedzīvosies kadiķu rūsa. To viegli var pamanīt kad uz bumbieres lapām redzami oranži plankumi ar sīkiem, melniem punktiem. Nepieciešams neielaist kadiķus un bumbieres tuvu vienu otram (vēlams >300 m attālumā, lai samazinātu risku).
