Ar ko sākt siltumnīcas tīrīšanu pēc sezonas beigām. Soli pa solim kas un ka būtu jādara, lai pavasarī atliktu mazāk darba
1. Dobju tīrīšana
Siltumnīca pilnībā jāatbrīvo no augu atliekām – augu lakstiem, nezālēm. Īpaši svarīgi to izdarīt, ja siltumnīcā bijuši kaitēkļi vai novērotas problēmkaites.
Ja dobes bija mulčētas, arī mulča jānovāc, jo tajā var atrasties gan kaitēkļu oliņas, gan sporas. Visas augu atliekas var vai nu sadedzināt, lai iegūtu pelnus, vai iznest kompostā. Ja esat pārliecināts par mulčas “tīrību”, to var izklāt dārzā zem kokiem, krūmiem vai daudzgadīgajiem augiem. Daži dod priekšroku mulču iestrādāt tieši siltumnīcas dobēs, bet, atkal, jābūt pārliecinātam, ka mulča ir “tīra”. Pirms iestrādāšanas augsnē mulču ieteicams aplaistīt ar Trichodermin šķīdumu.
Obligāti jāsavāc arī špagati, auklas, piesiešanas materiāli, kas tika lietoti sezonas laikā. Tos vai nu jāizmet (ja tie nolietojušies), vai jāizmazgā jebkurā mazgāšanas līdzeklī (var arī ar balinātāju), un tad jānovieto glabāšanā līdz nākamajai sezonai. Tikpat rūpīgi jānotīra un jāapstrādā arī darba instrumenti. Visi šie darbi jāpaveic vispirms, lai pēc siltumnīcas mazgāšanas putekļi nesēstos uz tīrajām sienām un konstrukcijām.
2. Siltumnīcas mazgāšana
Pirms sākt “ūdens procedūras”, ieteicams vispirms veikt sauso tīrīšanu – notīrīt statņus, šķērssijas, plauktus siltumnīcā, jo uz tiem vai spraugās kaitēkļi varēja iedēt oliņas un sagatavoties pārziemošanai. To var izdarīt ar birsti vai slotu.
Ar ko mazgāt siltumnīcu? To var darīt ar parastām ziepēm – saimniecības, darvas vai sinepju ziepēm. Ziepju šķīdums jāatšķaida siltā ūdenī un jāuzklāj uz visām virsmām. Var izmantot arī parasto balinātāju. Tā satur nātrija hipohlorītu, kas dabā sadalās sāls, ūdens un skābekļa savienojumos un nerada nekādas ekoloģiskas problēmas, taču efektīvi iznīcina sēnes un citas problēmas.
Balinātājs siltumnīcas apstrādei tiek atšķaidīta ar ūdeni proporcijā 1:1. Ar gatavo šķīdumu no smidzinātāja apstrādā visas virsmas vai noslauka ar mīkstu salveti, pēc tam noskalo ar tīru ūdeni.
Šobrīd pieejami arī daudzi gatavi līdzekļi siltumnīcas mazgāšanai, var izmantot arī tos. Pēc jebkura mazgāšanas līdzekļa lietošanas siltumnīca jānoskalo ar tīru ūdeni. Ērti izmantot automātisko mazgātāju; var izmantot arī smidzinātāju – ar to uzklāt mazgāšanas līdzekli, pēc tam noskalot ar šļūteni; var mazgāt ar sūkli, lupatu, grīdas lupatu – kā kuram ērtāk. Visi minētie līdzekļi nekaitē augsnes bioloģijai.
3. Augsnes sagatavošana
Pirmkārt, ja to nekad neesat darījis, pārbaudiet augsnes skābumu dobēs. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kas lieto minerālmēslus. To bieža lietošana paskābina augsni. Lielākajai daļai minerālmēslu ir skāba reakcija, īpaši izteikti tā ir amonija salpetra un kālija sulfāta gadījumā. Paaugstināts augsnes skābums traucē augu augšanu un ražošanu, jo tie vienkārši nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas, pat ja tās augsnē ir. Skābuma mazināšanai lieliski der dolomīta milti – deva tiek noteikta pēc augsnes pH rādītājiem.
Ieteicamās devas:
Skābās augsnēs – 0,5 kg uz 1 m²;
Vidēja skābuma augsnēs – 0,4 kg uz 1 m²;
Vāji skābās augsnēs – 0,3–0,4 kg uz 1 m².
Pēc dolomīta miltu iestrādes augsnē, pēc 10–12 dienām jau var pievienot mēslojumu, piemēram, superfosfātu, vai sēt zaļmēslojumu. Dolomīta miltus un superfosfātu vienā dienā lietot nedrīkst, jo superfosfāts tad kļūst grūti uzņemams, un ieguvums būs minimāls.
Ja pH līmenis ir normāls un nav nepieciešams augsnes kaļķošana, var uzreiz sākt auglības atjaunošanu. Sezonas laikā augsne stipri izsīkst. Jāiestrādā organiskās vielas – satrūdējis kūtsmēsls (4–5 kg/m²), komposts (1 spainis jeb ap 8 kg/m²). Nepieciešams pievienot arī fosfora–kālija mēslojumu: koksnes pelnus (100–200 g/m²) vai superfosfātu (25–30 g/m²) un kālija sulfātu (15–20 g/m²).
4. Zaļmēslojuma sēšana
Šis solis nav obligāts, bet ļoti ieteicams! Kāpēc sēt zaļmēslojumu siltumnīcā? Tie uzlabo augsnes struktūru, bagātina to ar makro– un mikroelementiem, ir lielisks barības avots augsnes mikroorganismiem un arī dziedē augsni. Sēt var sinepes, auzas, facēliju, rapšus, eļļas rutku, lupīnas, rudzi, griķus. Labi aug sēklu maisījumi – katra kultūra papildina viena otru.
Piemēram:
-sinepes un griķi lieliski nomāc augsnes patogēnus,
-auzas bagātina augsni ar slāpekli, tās saknes labi irdina augsni,
-facēlija arī bagātina augsni ar slāpekli un kāliju, nomāc daudzgadīgās nezāles,
-eļļas rutks bagātina augsni ar fosforu, slāpekli un kāliju.
Kad zaļmēslojums sasniedz 15–20 cm augstumu, to var nopļaut un iestrādāt augsnē vai atstāt uz virsmas. Svarīgi! Ja siltumnīcā bijusi baltblusiņa, ne visi zaļmēslojumi derēs. Vienīgais, kas tai nav pievilcīgs – rudzi! Nepaspējat iesēt rudenī? To var darīt arī agrā pavasarī martā, bet siltākos reģionos – februāra beigās. Labāk izvēlēties aukstumizturīgas un strauji augošas kultūras – rapšus, sinepes, facēliju, auzas u.c.
5. Augsnes tīrīšana no patogēnās mikrofloras
Lai “atkoptu” augsni, tajā jāievieš derīgās vielas vai sēnes. Šim nolūkam ļoti piemēroti ir Fitosporin, Baktofit, Trichodermin, Baikal EM-1, Sporobakterin. Ja sezonas laikā problēmu nav bijis, profilaktiskai apstrādei pietiks ar Fitosporin. Šo laistīšanu var apvienot ar zaļmēslojuma sēklu aplaistīšanu. Ja sezonā tomēr bijušas problēmas, labāk lietot Trichodermin vai jebkuru preparātu ar trihodermu – tas būs daudz efektīvāk.
Atcerieties! Bioloģiskie preparāti darbojas tikai pie pozitīvām temperatūrām – ne zemākām par +10…+14 °C. Tāpēc centieties saglabāt siltumu siltumnīcā – aukstumā aizveriet durvis un lūkas! Dodiet iespēju “mazajiem palīgiem” uzlabot augsni un pārstrādāt organiku.
Dažreiz tiek pieļauta arī apstrāde ar ķīmiskiem fungicīdiem – Bordo šķidrumu, vara vitriolu un citiem vara saturošiem līdzekļiem. Taču jāatceras – tie izskauž ne tikai patogēnus, bet arī derīgās augsnes vielas. Tāpēc nedēļu pēc šādas apstrādes augsne noteikti jālaista ar bioloģiskiem preparātiem (Fitosporin, Trichodermin, Baktofit u.c.).
Nav ieteicams augsni ik gadu apstrādāt ar vara preparātiem! Vara uzkrāšanās augsnē izraisa tās pārsātinājumu, kas kavē augu gaisa apmaiņu un fotosintēzi. Vara pārpalikuma gadījumā augiem rodas arī dzelzs deficīts, jo šie elementi ir antagonisti. Vara preparātu lietošana pieļaujama ne biežāk kā reizi piecos gados!
6. Ar ko apstrādāt pret kaitēkļiem
Laba profilakse ir augsnes un konstrukciju apstrāde ar Fitoverm, Vertimec, Bitoksibacilīns, Lepidocīds. Pret augsnes kaitēkļiem izmanto preparātu Metarizin, kas efektīvi darbojas, ja augsnes temperatūra ir virs +10 °C. Siltumnīcas apstrādā arī ar tabakas dūmu svecēm, kas, atšķirībā no sēra, nebojā konstrukcijas un polikarbonātu. Tabakas sveces drīkst lietot arī pēc zaļmēslojuma iesēšanas, atšķirībā no sēra apstrādes. Tās var izmantot arī pavasarī.
Rudenī veikta siltumnīcas sagatavošana nākamajai sezonai sniedz vairākas priekšrocības:
-pavasarī būtiski ietaupās laiks, kad darbu tāpat ir daudz;
-daudzi kaitēkļi un sēņu sporas lieliski pārziemo augsnē, konstrukcijās, augu atliekās, inventārā, un pavasarī cīņa ar tiem pirms stādu izstādīšanas bieži ir par vēlu un grūta;
-tīrīšana un augsnes apstrāde ne vienmēr izdodas bez ķīmisko preparātu lietošanas – nonākuši augsnē, ziemā tie sadalās un kļūst pilnīgi droši augiem.
Savlaicīga siltumnīcas sagatavošana palīdzēs pasargāt augus nākamajā sezonā no daudzām problēmām! Ziemā uzkrājam spēkus nākamajai sezonai: )
