Tātad – gulta ir dezinficēta, mirušā gultasveļa sadedzināta, bet jautājums paliek: vai var gulēt mirušā tuvinieka gultā? Mācītāji neuzskata, ka šajā rīcībā būtu kas grēcīgs. Kāpēc ne?
Nevajag jaukt māņticību ar ticību! Jā, aizsaulē aizgājuša tuvinieka guļvietu vēlams apslacīt ar svēto ūdeni. Bet vēl labāk ir pieaicināt mājās garīdznieku, kurš veiks svētīšanas rituālu. Īsti vietā būs arī guļvietas apbārstīšana ar sāli. Tas viss būs pietiekami, lai izmantotu mantojumā palikušo gultu paredzētajam mērķim.
Cilvēka dzīve ir tik īslaicīga! Neviens nezina, kad pienāks viņa laiks, un cik ilgi viņam būs lemts būt kopā ar mīļajiem cilvēkiem. Nāve piemeklē visus – tā ir nežēlīga, vai mēs esam gatavi šim brīdim vai ne.
Savukārt ekstrasensi, kas sazinās ar viņpasaules spēkiem, uzskata, ka gulēt mirušā gultā nevajadzētu tikai tajā gadījumā, ja cilvēks savas dzīves laikā ir bijis starpnieks starp šo un viņpasauli vai burvis.
Izskaidrojums ir vienkāršs – ar pārdabiskām spējām apveltītā cilvēka spēcīgais enerģijas lauks var ietekmēt to, kurš atpūšas viņa guļvietā. Tādējādi var piedzīvot nepatīkamus sapņus un pat sajust elpas trūkumu.
Es nezinu kā tu, dārgais lasītāj, bet es vēl neesmu satikusi nevienu spēcīgu burvi. Ja mirušais nenodarbojās ar maģiju, gulēšana viņa gultā nevar novest pie sliktām sekām.
Galvenais ir neaizmirst aizdegt sveci un pārvietot to virs un zem gultas, lai noņemtu uzkrāto negatīvo enerģiju. Uguns attīra!
[…] Lasi vēl: Ja neiedegsi sveci pie gultas, kur cilvēks miris vari sev nezinot piesaukt nelaimi guļot tajā […]